Daudzi uzskata- klimata pārmaiņas ir katra individuāla attbildība
Tuesday, 27 December 2011

40% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka atbildība par klimata pārmaiņu izraisīto problēmu risināšanu ir jāuzņemas katram pašam. To atklāj decembrī veiktā sabiedriskās vides aizsardzības organizācijas „Zaļā brīvība” aptauja. 39% aptaujāto kā galveno atbildīgo norāda Eiropas Savienības institūcijas un valdības pārstāvjus. Tikai 8% iedzīvotāju norādīja, ka atbildība jāuzņemas uzņēmumiem.

Aptaujas rezultāti parāda, ka līdzšinējām aktivitātēm sabiedrības informēšanā par klimata izmaiņām ir pozitīvi rezultāti un cilvēki apzinās savu ietekmi uz globālajām problēmām. Tomēr vēlamies uzsvērt, ka, lai iedzīvotāji varētu katrs individuāli rīkoties atbildīgi pret vidi, ir nepieciešams atbalsts no valsts un pašvaldībām.

Piemēram, pašvaldība var organizēt klimatam draudzīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras izveidi. Savukārt uzņēmumu atbildība ir piedāvāt iedzīvotājiem energoefektīvu produkciju un risinājumus. Atbildība klimata pārmaiņu izraisītu problēmu risināšanā ir dalīta,” uzsver „Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.

Klimata pārmaiņas iedzīvotāju skatījumā ir otrā nozīmīgākā globālā problēma, kas viņus ietekmēs nākamajos 20 gados – uzreiz aiz izmaiņām ekonomiskajā ituācijā. „Var saprast cilvēku  bažas par ekonomisko situāciju nākotnē, īpaši brīdī, kad valsts ekonomika nupat atkopjas no krīzes, tomēr jāapzinās, ka klimata pārmaiņas ir reāls process, kurš tuvāko 20 gadu laikā viesīs zināmas pārmaiņas mūsu ikdienā. Klimata pārmaiņas, kuras novērojam pēdējā adsimta laikā, liecina, ka tā ir galvenokārt cilvēces atbildība, nevis tikai dabisks process.

Gaisa temperatūra paaugstinās, kūst ledāji, kas savukārt izraisīs ūdens līmeņa paaugstināšanos. Tādēļ ir ļoti būtiski, kā mēs Latvijā spēsim piemēroties šīm pārmaiņām,” uzsver J. Brizga.

Novērtējot klimata izmaiņu ietekmi Latvijā, 26% iedzīvotāju to atzinuši par ļoti nopietnu  problēmu, vēl 35% – par būtisku problēmu, savukārt 40 % zskata, ka klimata izmaiņas Latvijā nav problēma.

Visbiežāk, lai mazinātu savu personīgo ietekmi uz klimata izmaiņām, iedzīvotāji ir gatavi samazināt atkritumu apjomu, tos šķirojot – to ir gatavs darīt katrs otrais aptaujas dalībnieks.

Taču tas tikai minimāli ierobežotu CO2 emisijas atmosfērā. Vīrieši biežāk nekā sievietes būtu gatavi ierīkot individuālu atjaunojamās elektroenerģijas avotu (piemēram, saules paneļus, siltumsūkni vai vēja turbīnu), savukārt sievietes biežāk ir gatavas pirkt vietējās izcelsmes sezonālus pārtikas produktus. Tajā pašā laikā tikai katrs desmitais būtu gatavs izvēlēties dzīvot energoefektīvā mājā un tikai 14 % iedzīvotāju apsvērtu izvēlēties tādu energoresursu piegādātāju, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos resursus.

Aptaujas dalībnieki norādījuši, ka valdībai vajadzētu vairāk atbalstīt dažādas klimatam draudzīgas aktivitātes, piemēram, ēku siltināšanas pasākumus un energoefektivitātes palielināšanu uzņēmumos. Tāpat valstij būtu jāveicina klimatam draudzīgas infrastruktūras izveidi un uzturēšanu.

"Nākamajā gadā valsts līmenī tiek plānots izstrādāt vienotu klimata politiku, tādēļ ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu esam sagatavojuši ekspertu ziņojumus un ieteikumus dažādām nozarēm, ko nepieciešams paredzēt un iestrādāt klimata politikas dokumentos, lai samazinātu Latvijas radītās ietekmes uz globālo klimatu,” skaidro J. Brizga.

Aptauja veikta internetā 2011. gada decembrī, un tajā piedalījās 527 Latvijas iedzīvotāji.

Sabiedriskās vides aizsardzības organizācijas „Zaļā brīvība” projekts „Atbildīga klimata politika” īstenots ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu, un tā mērķi ir palielināt Latvijas ieguldījumu globālo un ES klimata politikas mērķu sasniegšanā, integrējot klimata politikas pasākumus līdz šim mazāk ktualizētajos tautsaimniecības sektoros, veicināt atbildīgas valsts klimata politikas veidošanas un ieviešanas procesus, iesaistot dažādas sabiedrības interešu grupas un nozaru pārstāvjus, kā arī veidot sabiedrības kompetenci klimata jautājumos.