Ziema aptur urbšanas darbus 14 miljonus gadus sena ezera virzienā
Tuesday, 15 February 2011

Krievijas polārpētnieku grupa, kas Antarktīdā meklē dzīvības pazīmes 14 miljonus gadus senā ezerā, kas slēpjas zem gandrīz 4 km biezas ledus segas, pārstājusi urbšanas darbus tikai dažus metrus no ūdens virsmas tā riskējot palaist vējā darbu 20 gadu garumā.

Komandai no Sanktpēterburgas Arktikas un Antarktikas izpētes institūta dēļ strauji uznākušās Antarktiskās ziemas nācās pārtraukt darbu nieka 29 metru attālumā no mērķa. Ir ziņas, ka ģeologi plāno aizpildīt 3 749 metrus dziļo urbumu ar petroleju, lai nepieļautu tā aizsalšanu, bet šī informācija satrauc tos, kas uzskata, ka izpētes turpināšana var piesārņot ezeru.


Krievijas antarktiskās stacijas "Vostok" vadītājs Aleksejs Turkejevs aģentūrai "Reuters"4.februārī pastāstīja: “Laukā ir mīnus 40 grādi (pēc Celsija- Red.), bet mēs strādājam un jūtamies labi.” Diemžēl komandai nācās ātri sapakot savas mantas, jo prognozes paredz, ka ziemā temperatūra "Vostok" rajonā varētu nokristies līdz -89 grādiem- zemākajai jebkad uz Zemes reģistrētajai temperatūrai dabīgos apstākļos.

Ezeru, līdz kuram cerēja aizurbties zinātnieki, ietver 150 citi zemledus ezeri un sedz 4 km bieza ledus sega. Tas, kas atrodas zem tās varētu sniegt atbildes uz jautājumiem, kāda bija Zeme pirms šī ledus laikmeta un kā attīstījusies dzīvība.

Vēl svarīgāk ir tas, ka Antarktīdas ledus ezers ir ļoti līdzīgs ledus ezeriem, kas atrodas uz Jupitera pavadoņa Eiropas un Saturna pavadoņa Encelada. Ir zināms, ka uz 2020.gadu NASA un ESA ir jau ieplānojušas kopīgu misiju ar mērķi izpētīt Eiropas ezerus. Ja ezerā, kas atrodas zem "Vostok" polārās stacijas, tiks atrasta dzīvība, pastāv milzu iespēja, ka arī uz Eiropas vai Encelada tāda ir.

“Tas ir kā veikt pētījumus uz ārpuszemes planētas, kur neviens nekag nav bijis,"atzīst Valērijs Lukins no Arktikas un Antarktikas izpētes institūta. “Mums nav ne jausmas par to, ko mēs varētu atklāt.”

Urbšanas darbi sākās 1990.gadā pēc tam, kad satelītuzņēmumi parādīja, ka šajā reģionā atrodas vairāki zemledus ezeri, taču darbs vairākkārt tika uz laiku pārtrukts raisot bažas par to, ka tā turpināšana var atnest piesārņojumu šim agrāk neskartajam planētas reģionam.

“Ja krievi turpinās urbt, smērvielas un antifrīzs no urbuma var ietekmēt mikroorganismus, ko viņi cer mēģina atklāt," uztraucas Antarktīdas un Dienvidu okeāna koalīcija.

Pirmos 3 kilometrus urbšana bija relatīvi vienkārša, taču urbējiem tuvojoties ledus segas apakšējiem slāņiem, viņi uzdūrās ledus monokristāliem, kas ir cieti kā stikls un aptuveni metru caurmērā. Rezultātā darbs turpinājās ļoti lēnu izurbjot tikai pa pusotram metram dienā un tas neļauj pabeigt darbu šogad pirms antarktiskās ziemas atnākšanas, lai arī ģeologi strāda 24 stundas diennaktī.

Paredzams, ka komanda atsāks darbus decembrī.