Zinātnieki uzkonstruē pulksteni, kas ēd mušas (VIDEO)
Sunday, 13 February 2011

Divi dizaina studenti – Džeimss Augurs un Džimijs Louozo radījuši pulkstenis, kas ķer mušas un pārstrādā tās elektroenerģijā, lai turpinātu rādīt pareizu laiku un ķert mušas.

Viņu radītā ierīce izmanto tehnoloģiju, ko sauc par bioloģisko degvielas šūnu- ierīci, kas satur baktērijas, kas spēj pāstrādāt bioloģiskas izcelsmes organizku materiālu un no kā iespējams iegūt elektrību. Šis izgudrojums izraisījis diskusiju blogosfērā, jo daži cilvēki bažījas par robotikas attīstību šādā virzienā.

 

ASV raidorganizācijas «National Public Radio» blogeris zinātnes jautājumos Roberts Krulvičs norāda, ka šāds izgudrojums faktiski ir pirmais solis to robotu virzienā, kas spēj paši sevi apgādāt ar enerģiju. Zinātnieki ir atzinuši, ka nākamais lēciens robotikā varētu būt mašīnas, kas darbojas autonomi, apgādā sevi ar enerģiju un sevi atražo (saliek citus, sev līdzīgus robotus). Krulvičs ir nobažījies par to, vai ir vēlams mašīnas, kuras varēs pašas «lemt» par savu darbību, pieradināt pie dzīvu radību ķeršanas un «apēšanas».

Kā raksta Krulvičs, šāds pulkstenis-mušu ķērājs ir solis virzienā uz mašīnu, kas pati sevi apgādā ar enerģiju. Kā redzams video sižetā, kas iekļauts Krulviča blogā, mušas tiek ķertas uz lēni slīdošas, ar medu aplipinātas lentes. Pielipušās mušas tiek aizvadītas līdz atverei, kur tās iekrīt īpašā biogremotājā jeb degvielas šūnā, kur, mikrobiem sagremojot mušu, tiek ražota elektrība, lai grieztu motoru, kas virza mušpapīra lenti, un lai uz maza digitāla displeja rādītu pareizo laiku. Ar astoņām mušām pietiek, lai visu ierīci (arī mušu ķeršanas mehānismu) darbinātu 12 stundas.

Tomēr Krulvičs vēl vairāk ir nobažījies par citu Augura un Luozo projektu – galdu, kas ķer un «apēd» peles. Tas ir parasts tā sauktais viesistabas kafijas galds, kurš modificēts, lai uz tā virsmas var viegli nokļūt peles. Tur ir izlikta ēsma, kas peles (un citus grauzējus) pievilina caurumam galda virsmā, kuru klāj vāciņš. Pelei tuvojoties ēsmai, vāciņš atveras, pele iekrīt kambarī, kurā tā tiek nogalināta un nogādāta biogremotājā. Gremotājs ražo elektrību, kas baro gaismas displeju, kur pēc «stabiņu» skaita var redzēt, cik peles galds noķēris.

Video, kur aprakstīts galds, tas tiek raksturots kā «mājas izklaides robots», liekot saprast, ka vismaz šī ierīce uzskatāma par «provocējošās mākslas» darbu. Video diktors cita starpā stāsta – ja cilvēkiem patīk skatīties dokumentālās dabas filmas par plēsējiem, kas nomedī citus dzīvniekus, tad viņus varētu arī izklaidēt galds – peļu ķērājs.

«National Public Radio» blogeris savā ierakstā lieku reizi raksta – ir jāpadomā, kā viss var beigties, ja augstu tehnoloģiju robotus, kas turklāt paši sevi var atražot un salabot, pieradinās pie medīšanas un gaļas patēriņa. Tas liekot aizdomāties par zinātnes fantastikas šausmu scenārijiem, kur mašīnas paverdzina vai iznīcina cilvēci un citas bioloģiskas radības.