Vides aktīvisti klātienē iepazīst Ignalinas AES darbību un radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu
Friday, 14 December 2007

ImageVides aktīvisti kopā ar vairākiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem 12.-13. decembrī devās vizītē uz Ignalinas AES, lai klātienē iepazītu un izvērtētu atomstacijas darbības drošību un riskus. Tikšanās laikā vides aktīvisti guva apstiprinājumu arī tam, ka Ignalinas AES darbība nav balstīta uz komerciāliem principiem, jo saražotās elektroenerģijas cenā nav iekļautas izmaksas, kas saistās ar AES slēgšanu un izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanu, un šīs izmaksas tiek segtas no valsts subsīdijām vai ārvalstu palīdzības fondiem.

Apmeklējuma laikā vides aktīvisti no Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, Rīgas domes Vides komitejas, kā arī radio un televīzijas pārstāvjiem tikās ar Ignalinas AES ģenerāldirektoru, Atomenerģijas drošības kontroles institūcijas (VATESI) vadītāju, kā arī citiem AES darbiniekiem un pārrunāja jautājumus, kas saistās ar AES darbības principiem, drošību, slēgšanas procesu un bīstamo radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Tāpat vides aktīvisti
apmeklēja otrā bloka reaktora telpu, vadības telpu, izmešu monitoringa daļu, izlietotās kodoldegvielas (kasešu) uzglabāšanas baseinu, kā arī izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanas laukumu AES ārpusē.

AES ģenerāldirektors Viktors Ševaldins atzina, ka pašreizējā elektroenerģijas tarifā nav iekļautas kodoldegvielas uzglabāšanas un atomstacijas slēgšanas izmaksas. Lielākā daļa šo izmaksu tiks segtas no t.s. atomstaciju „Slēgšanas fonda” („Decomissioning fund” – angļu val.), ko pārrauga Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un kas tikai izveidots, lai sniegtu finansiālu atbalstu nedrošo AES slēgšanai Eiropā. Saskaņā ar Ignalinas AES ģenerāldirektora sniegto informāciju, slēgšanas process ilgs apmēram 25 gadus.

Pašlaik Ignalinas AES pakāpeniski tiek gatavota slēgšanai - pirmais reaktors tika apturēts 2004. gada beigās, bet līdz 2009. gada beigām ir jāaptur arī otrā reaktora darbība. Lai gan nereti izskanējuši Lietuvas politiķu pieņēmumi, ka Ignalinas AES darbību varētu paildzināt, taču faktiski tas nav iespējams praktisku apsvērumu dēļ, jo dzesēšanas baseinā trūkst vietas, kur uzglabāt izlietoto kodoldegvielu, kas ir augstas radioaktivitātes atkritumi.

Pirms došanās uz Ignalinas AES, vides aktīvisti tikās arī ar Daugavpils pilsētas domes un Medumu pagasta amatpersonām, lai pārrunātu šo pašvaldību un iedzīvotāju viedokli attiecībā pret jaunas AES būvniecību Latvijas pierobežā, kā arī iedzīvotāju informēšanas jautājumus. Galvenais, kas uztrauc Daugavpils rajona amatpersonas ir tas, ka pierobežas pagastos un Daugavpilī netiek saņemta informācija par izmešu mērījumiem 30 km zonā ap Ignalinas AES un operatīva informācijas apmaiņa par radioaktivitātes līmeņa mērījumiem starp Lietuvu un Latviju praktiski nenotiek.

Alda Ozola,

Latvijas Zaļā kustība.