Plāno ratificēt Kijevas protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem
Friday, 10 August 2007

Image9.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais normatīvā akta projekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Ekonomiskās Komisijas Orhūsas konvencijas Kijevas protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (PRTR - red.)“.

ANO un EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem Eiropas Kopiena parakstīja Kijevā 2003.gada 21.maijā un tas ir ieviests ar 2006.gada 18.janvāra Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu.

PRTR protokols par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem ir izstrādāts ar mērķi palielināt sabiedrības informētību par piesārņojošām vielām, to ietekmi uz vidi un pārnesēm starp dažādiem vides komponentiem.

Normatīvā akta projekts paredz PRTR protokola ratifikāciju Latvijā, kas attiecīgi arī sniedz ieguldījumu protokola ratifikācijai Eiropas Kopienas līmenī.

Reģistrs ir iecerēts kā elektroniska un sabiedrībai viegli un bez maksas pieejama datu bāze, kurā ikvienam iespējams iegūt informāciju par dažādu saimniecisko darbību radīto piesārņojumu, tādējādi sekmējot sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā un veicinātu piesārņojuma samazināšanu un novēršanu.

PRTR (no angļu "Pollutant Release and Transfer Register") ir vides piesārņojuma kontroles paņēmiens, ko pirmo reizi sāka pielietot ASV, kad 1979.gadā Ņudžersijas štatā tika izpētīta 154 toksisku ķīmisko vielu izmantošana un ceļi, pa kādiem šīs vielas nokļūst vidē. Šis pētījums kļuva par pamatu obligātai Toksisko vielu izmešu uzskaitei (Toxic Release Inventory, TRI), ko ieviesa ASV 1987.gadā un kas kopš 1995.gada ietver aptuveni 600 ķīmiskās vielas. ASV radītā sistēma izrādījās pietiekami efektīva, jo tās galvenais mērķis bija nevis pats ziņojums, kas regulāri jāiesniedz ražotājiem, uz kuriem atiecas šī sistēma, un pat ne sabiedrības informētība, bet gan tas, ka, dēļ nepieciešamības sagatavot šo pārskata ziņojumu, ražotājam nākas izpētīt dotās ķīmisķās vielas plūsmu ražošanas procesā un tālāk produkta piegādes ķēdē, kas bieži vien ļauj atklāt un novērst neefektivitātes un nevajadzīgus zudumus dotās vielas izmantošanā un tādēļ ir ne tikai ekoloģiski, bet arī ekonomiski izdevīgi.

ASV piemēram drīz sekoja Kanāda, Meksika. Ļoti spēcīga PRTR sistēma tika izveidota arī Japānā. Eiropā pirmā valsts, kas ieviesa PRTR bija Lielbritānija (1990.gadā- Anglijā un Velsā).

Svarīgi ir neaizmirst, ka PRTR, vismaz oriģinālā izpildījumā, bija iniciatīva, kas veicina ražotājus piemērot Tīrākas ražošanas, vai kā to pēdējā laikā sauc- Ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa principus.

Resursi internetā:

- UNEP PRTR lapa (sen nav tikusi aktualizēta).

- OECD PRTR lapa,

- Eiropas PRTR lapa,

- Latvijas Piesārņojošo vielu reģistra lapa.

 

Virums.lv.