Zinātnieki prognozē gaisa piesārņojošo vielu emisijas Latvijā 2030.gadam PDF Drukāt E-pasts
Thursday, 23 October 2014

Eiropas Komisijas (EK) rosinātajā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu atmosfēru piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un direktīvas 2003/35/EK grozīšanu (turpmāk – Valsts kopējo emisiju samazināšanas direktīvas priekšlikums), par ko Virums.lv jau rakstīja iepriekš, ziņojuma par ES kopējo emisiju apjoma prognozēm un atsevišķo dalībvalstu emisiju prognozes, kā arī indikatīvie mērķi uz 2030.gadu balstās uz Starptautiskā sistēmu analīzes institūta (International Institute for Applied Systems Analysis, IIASA) veikto novērtējumu.

Tā kā IIASA emisiju aprēķināšanā izmantotā modeļa GAINS rezultāti, kas tieši ietekmē emisiju prognozes un dalībvalstu indikatīvos mērķus ir atkarīgi no Valsts kopējo emisiju samazināšanas direktīvas priekšlikumā noteikto mērķu aprēķināšanai izvēlētā atsauces gada emisiju līmeņa, Latvijas Vides aizsardzības fonds nolēma finansēt pētījuma projektu „Eiropas Komisijas izvirzīto mērķu par gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu uz 2030.gadu Latvijas emisiju aprēķināšanas pieņēmumu izvērtējums”. Minētā projekta ietvaros tika novērtēti EK izmantoto pieņēmumu emisiju aprēķināšanai 2005. un 2010.gadam atbilstība situācijai Latvijā.

Projektu uzsākot tika konstatēts, ka informācija, ko IIASA izmantojusi par pamatu emisiju aprēķināšanai, izmantojot modeli GAINS, ievērojami atšķiras no tām emisijām, ko nacionālās emisiju inventarizācijas ietvaros ir ziņojusi Latvija. Atšķirības sēra dioksīda (SO2) emisijām bija 25,6%, slāpekļa oksīda (NOX) emisijām 13,2%, nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) emisijām 23,9%, amonjaka (NH3) emisijām 25,6% un smalkajām cietajām daļiņām (PM2.5) 36,9% (tā kā EK emisiju samazinājuma mērķu noteikšanai izvēlētais atsauces gads ir 2005.gads, tad šie lielumi attiecas uz 2005.gadu).

Visām emisijām, izņemot NMGOS emisijām, GAINS aprēķinātās emisijas bija mazākas, kas radītu augstāku emisiju mērķi Latvijai uz 2030.gadu noteikkšanu. Pēc projekta ietvaros sagatavotās informācijas par emisiju aprēķināšanai izmantotajiem aktivitātes datiem un emisiju faktoriem Latvijas inventarizācijā un pamatojumiem par kļūdainajiem pieņēmumiem GAINS modelī, IIASA 2014.gada septembrī publicēja atskaiti par GAINS modelī veikto izmantoto datu atjaunošanu un koriģēšanu visām dalībvalstīm. Jaunā GAINS modeļa datubāze ir novērsusi visas lielās atšķirības attiecībā pret Latvijas emisiju aprēķināšanas informāciju par 2005.gadu. Visās emisiju grupās, izņemot amonjaka emisijas, atšķirības starp GAINS modeļa datu bāzi un Latvijas iesniegtiem datiem nav lielākas par 1%. Amonjaka emisijām šī atšķirība ir samazinājusies no 25,6% uz 15%. Lielākā atšķirība joprojām ir konstatējama emisiju aprēķināšanā mazajās biomasas sadedzināšanas iekārtās (mājsaimniecības un pakalpojumu sektors).

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu

 

 

 
Vēl par šo tēmu:
Sabiedrotie
 
 

 

Ķemeru velonoma

 

Latvijas Zaļā kustība

 

Zaļā brīvība