'Latvenergo' vadība pauž neizpratni par Vides ministra kritiskajiem izteikumiem PDF Drukāt E-pasts
Sunday, 31 December 2006

Latvenergo TEC-2 AS “Latvenergo” 29.decembrī izplatīja paziņojumu, kurā uzņēmuma vadība pauž neizpratni par vakar ziņu aģentūrai LETA pausto Vides ministra Raimonda Vējoņa atziņu, ka "Vairāki uzņēmumi, tirgojoties ar piešķirtajām emisijas kvotām, pelna lielas naudas summas. Piemēram, "Latvenergo" ienākumi no šādiem darījumiem mērāmi miljonos latu," un ka "pamatā uzņēmumi, kas pārdod kvotas, iegūtos līdzekļus neiegulda attīstībā un tehnoloģijās, kas mazinātu izmešus, bet gan izmanto citiem mērķiem.”

"Latvenergo" šos izteikumus uzskata par nepārdomātiem, maldinošiem un tādiem, kas noniecina Latvijas energokompānijas centienus - enerģētikā izvēlēties videi arvien draudzīgākus tehnoloģiskos risinājumus, kas Latviju ierindo starp progresīvākajām valstīm Kioto protokola prasību īstenošanā. Izbrīnu rada fakts, ka ar šādiem apgalvojumiem ministrs nācis klajā īsi pēc tam, kad pats Ministru kabineta sēdē aizstāvējis Vides ministrijas (VidM) sagatavotos iebildumus pret Eiropas Komisijas (EK) 29. novembra lēmumu samazināt emisiju apjomus par 57% Latvijas izstrādātajā Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012., gadam. Minētais Eiropas Komisijas lēmums noteica, ka Latvijas emisijas kvotu apjoms būs 3,3 miljoni tonnu gadā iepriekš plānoto 7,7 miljonu tonnu vietā. Taču Latvijas valdība vakar vienojās, ka EK tiks iesniegti Latvijas iebildumi un jauna Emisijas kvotu sadales plāna 2008.-2012. gadam versija, kas paredz Latvijai kvotas 6,25 miljonu tonnu apmērā.

Kā jau ziņots, AS “Latvenergo” šajā gadā veiksmīgi piedalījusies tirdzniecības darījumos, pārdodot siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotas 18 miljonu eiro apjomā. Darījumi bijuši veiksmīgi, pateicoties ilggadīgiem ieguldījumiem "Latvenergo" termoelektrostacijās, kur uzlaboti tehnoloģiskie procesi un samazināta ietekme uz apkārtējo vidi.

AS ”Latvenergo” pieder divas termoelektrostacijas - TEC-1 un TEC-2, kuru dalība emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) ir obligāta un kuru emisijas iekļautas emisijas kvotu sadales plānā.

"Latvenergo" vadība uzskata, ka kvotu tirdzniecības darījumos iegūtie līdzekļi daļēji izmantojami tādu pasākumu īstenošanai, kas veicinātu "Latvenergo" darbības ietekmes uz vidi tālāku reducēšanu, piemēram, ieguldījumos jaunās ražošanas tehnoloģijās, jo ES ETS tirdzniecības shēmas galvenais uzdevums ir veicināt uzņēmumus investēt siltumnīcefekta gāzu samazināšanas pasākumos.

AS “Latvenergo” valdes loceklis Aigars Meļko uzskata, ka “Enerģētikas jomā Latvija ir ļoti “zaļa” valsts, jo lielu daļu elektroenerģijas saražojam Daugavas hidroelektrostacijās. Taču - nedrīkstam aizmirst, ka esam energodeficīta valsts un cenšamies šo deficītu deldēt, turklāt - tas jādara apstākļos, kad katru gadu elektrības patēriņš pieaug par 5-6%! Tādēļ mums vienmēr būtisku daļu energobilancē veidos enerģija, kas ražota, dedzinot fosilo kurināmo.”

"Latvenergo" uzskata, ka ministra Vējoņa izteikumos paustais neatbilst Latvijas valdības deklarētajam mērķiem, kas apstiprināti “Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam”:

- Pašnodrošinājuma līmenim ar elektroenerģiju uz 2012. gadu ir jāsasniedz 80%, bet uz 2016. gadu - 100% līmeni, kam nepieciešams Latvijā ieviest ne mazāk kā 700 MW jaunu jaudu, tajā skaitā cieto kurināmo izmantojošu elektrostaciju ar jaudu aptuveni 400 MW;

- Laika posmā līdz 2016. gadam jāapgūst koģenerācijas potenciāls Latvijas lielākajās pilsētās (ieskaitot Rīgu) ar kopējo siltumslodzi aptuveni 300 MWh. Pārējās Latvijas pilsētās ir jāapgūst koģenerācijas potenciāls ar kopējo siltumslodzi aptuveni 100 MWh.

Šobrīd Latvija spēj saražot 60 - 70% no valstī patērētās elektrības apjoma, tādēļ Latvenergo īsteno vērienīgus projektus elektrības ražotņu attīstībā un efektivitātes paaugstināšanā: 2005.gadā ekspluatācijā tika nodota Rīgas TEC-1, kuras rekonstrukcijā četrreiz palielināta elektrības izstrāde un vienlaicīgi ir iegūts siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums uz izstrādāto enerģijas vienību par 25%-30%; šobrīd sākta TEC-2 rekonstrukcija, kurā plānots  apmēram 3,5 reizes palielināt elektroenerģijas izstrādi, vēl vairāk samazinot Latvijas atkarību no enerģijas importa.

Taču - palielinoties stacijas jaudai, būs nepieciešams vairāk CO2 kvotu, jo palielināsies izmešu daudzums aptuveni par 700 000 t gadā.

“Latvenergo” vadība uzskata par savu pienākumu darīt visu iespējamo, lai pildītu akcionāra - Latvijas valsts dotos uzdevumus - nodrošināt līdzsvarotu, kvalitatīvu, drošu un ilgtspējīgu tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar enerģiju. Šo uzdevumu izpilde iespējama tikai, principiāli aizstāvot valsts nacionālās intereses, racionāli izmantojot pieejamos resursus un ES pilnvērtīgas dalībvalsts statusu.

Virums.lv 

 
Vēl par šo tēmu:
Sabiedrotie
 
 

 

Ķemeru velonoma

 

Latvijas Zaļā kustība

 

Zaļā brīvība