DELFI: Vasts nesniegs atbalstu dabasgāzes koģenerācijas stacijām PDF Drukāt E-pasts
Tuesday, 07 September 2010

Valdība otrdien nolēma liegt valsts atbalstu siltuma un elektrības ražotājiem - koģenerācijas stacijām, kuras darbina ar dabasgāzi, saglabājot atbalstu tikai ar atjaunojamajiem enerģijas resursiem darbinātajām koģenerācijas stacijām.

Turpmāk valsts atbalstu saņems tikai tādas augstas efektivitātes koģenerācijas stacijas, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus.

Pašlaik valsts atbalsta koģenerācijā saražoto elektroenerģiju, dodot iespēju uzņēmējiem piedalīties konkursā par tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu vai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un šī enerģija jāiepērk "Latvenergo".

No 31.novembra pretendēt uz kvalificēšanos elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros vai garantētas maksas saņemšanai par uzstādīto elektrisko jaudu varēs tikai komersants, kura īpašumā vai lietojumā ir vai kurš plāno uzbūvēt elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā un enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus. Tāpat uz valsts atbalstu varēs pretendēt komersants, kurš plāno palielināt tā īpašumā vai lietojumā esošas elektrostacijas jaudu, ja minētā elektrostacija elektroenerģiju ražo koģenerācijā un enerģijas ražošanai izmanto "zaļo enerģiju".

Koģenerācijas stacijas, kas saņēma valsts atbalstu līdz 31.novembrim, saglabās tiesības pārdot elektroenerģiju publiskajam tirgotājam atbilstoši tiesību iegūšanas brīdī pastāvošajiem nosacījumiem.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) iepriekš norādīja, ka valsts atbalsta atcelšana dabasgāzei elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā ir nozīmīgs lēmums. Tas parāda, ka valsts ilgtermiņa prioritāte ir "zaļā" enerģija. "Šāds lēmums mudinās gan uzņēmējus, gan pašvaldības daudz vairāk izmantot atjaunojamos energoresursus siltuma un elektroenerģijas ražošanā," cer Kampars.

Ekonomikas ministrijas (EM) valdībai iesniegtajos dokumentos atgādina, ka saskaņā ar ES prasībām Latvijas mērķis 2020. gadā no atjaunojamajiem energoresursiem iegūt 40% no patērētās enerģijas apjoma. 2007.gadā no atjaunojamajiem resursiem Latvijā ieguva 29,7% no patēriņa, 2008.gadā - 29,9% no kopējā gala enerģijas patēriņa.

Pašlaik Latvijas koģenerācijas stacijās kā kurināmais lielākoties izmanto dabasgāze, nelielos apjomos izmantojot degvieleļļu un biokurināmos - šķeldu un biogāzi. Koģenerācijas īpatsvars centralizētajā siltumenerģijas piegādē pieaudzis no 37,5% 2000. gadā līdz 51,7% 2008. gadā.

EM atzīmē, ka Latvijas enerģētikas politikas mērķis ir sekmēt gan atjaunojamo energoresursu, tai skaitā biomasu izmantojošu augstas efektivitātes koģenerācijas staciju attīstību, gan arī kūdras un fosilo energoresursu izmantošanu centralizētajā, lokālajā un individuālajā siltumapgādē.

Ministrija uzskata, ka par spīti palielinātajam atbalstam koģenerācijas stacijām, valsts atbalsts arī fosilā kurināma izmantotājiem mazina šādu staciju konkurētspēju. Tāpēc būtu
jāpārtrauc Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktais atbalsts turpmākai tādu augstas efektivitātes koģenerāciju staciju attīstībai, kas enerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus.

EM apkopotie dati liecina, ka kopš 2006.gada līdz 2010. gada 20.augustam ir izdota 301 atļauja koģenerācijas stacijām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai ar kopējo jaudu 979,271 megavati.

No tām 82 koģenerācijas stacijas ir tādas, kas elektroenerģijas ražošanai plāno izmantot vai izmanto fosilos energoresursiem vai kūdru ar kopējo uzstādīto jaudu 721,535 megavati.
 
Vēl par šo tēmu:
Sabiedrotie
 
 

 

Ķemeru velonoma

 

Latvijas Zaļā kustība

 

Zaļā brīvība