Hansabanka: Baltijas valstīm jādomā par energoresursu efektīvāku izmantošanu un drošību PDF Drukāt E-pasts
Tuesday, 19 December 2006

Enerģija Pēdējo gadu laikā energoresursu cenas Baltijas valstīs ir būtiski augušas, tām pakāpeniski tuvinoties pasaules cenu līmenim. Lai mazinātu cenu pieauguma riskus un to radīto ietekmi uz Baltijas valstu ekonomikām, valdībām nopietni jāapsver vairāki soļi, kas ietver gan energoresursu piegādātāju loka paplašināšanu, gan izmantojamo energoresursu veidu diversifikāciju. Tāpat jāveicina energoresursu efektīvāka izmantošana, mazinot to zudumus, secināts Hansabankas Energoresursu tirgus pārskatā.

Pašlaik par galveno enerģētikas nozares risku ir uzskatāma atkarība no Krievijas, kas ir galvenais (dabasgāzes gadījumā arī vienīgais) energoresursu piegādātājs Baltijas valstīm. Tādēļ Baltijas valstīm ir ļoti nopietni jādomā par energoresursu piegādes diversifikāciju, lai mazinātu atkarību no monopolista, kas var  lielā mērā vienpusēji ietekmēt Baltijas valstu ekonomiku attīstību.

Tāpat būtu ieteicams paplašināt izmantojamo energoresursu veidus. Pārskatā sniegta detalizēta analīze par Baltijas valstu energoresursu importu, ražošanu, un patēriņu, secinot, ka Baltijas valstu vidū Latvijai ir vislielākā atkarība no energoresursu importa. Energoresursu piegādes un cenu riski kļūs īpaši aktuāli pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas, kas gaidāma 2009.gadā.

Jādomā arī par tautsaimniecības energoefektivitātes palielināšanu. Tas darāms gan mikroekonomikas līmenī (piemēram, siltinot dzīvojamās ēkas), gan makroekonomikas līmenī (optimizējot ekonomikas struktūru un loģistiku – piemēram, veicināt mazāk energoietilpīgu nozaru attīstību). Hansabanka uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc Baltijas valstīs patērē relatīvi vairāk energoresursu nekā Centrālās un Austrumeiropas ES dalībvalstis, ir tieši neefektīvs enerģijas patēriņš un pārveidošana.

„Ekonomikas izaugsme iet kopsolī ar energoresursu izmantošanas pieaugumu. Tas ir loģiski – lai vairāk saražotu, ir nepieciešams vairāk resursu. Tomēr Latvijas, un arī Eiropas kopumā, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir atrast vietas un veidus, kur energoresursus iespējams ietaupīt. Pie esošām enrgoresursu cenām investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā atmaksājas un uzlabo konkurētspēju ilgtermiņā - gan atsevišķiem uzņēmumiem, gan arī valstij kopumā,“ saka Hansabankas Finanšu pārvaldes vadītājs Toms Siliņš.

Energoresursu cenu kāpums ir vērojams visā pasaulē. Pieaug arī enerģijas ražošanas izmaksas Baltijas valstīs. Mūsu tirgū dominē monopoluzņēmumi un tirgi līdz šim ir bijuši slēgti ārējai konkurencei (lai gan Latvijas elektroenerģijas tirgum jākļūst atvērtam ar 2007.gadu, visticamāk tas neatstās tūlītēju būtisku ietekmi uz cenām). Tādēļ monopolistu centienus panākt strauju cenu kāpumu var ierobežot tikai regulatori, kas ievēro izmaksu segšanas principu. Taču Baltijas valstīs strauji pieaug tieši ražošanas izmaksas (piemēram, darbaspēka, materiālu un energoresursu importa izmaksas), tādēļ regulatoriem nākas akceptēt cenu kāpumu.

Neraugoties uz līdz šim straujo kāpumu, energoresursu cenas Baltijas valstīs joprojām ir relatīvi zemas. Piemēram, 2006.gadā dabas gāzes cena mājsaimniecībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bija attiecīgi 4.54, 5.29 un 3.93 eiro/GJ, kamēr ES25 vidējā cena sasniedza 9.93 eiro/GJ. Piegādātāju – piemēram, Gazprom – cenām izlīdzinoties ar Eiropas cenām, energoresursu cenu kāpums Baltijas valstīs ir nenovēršams. Tomēr cenu kāpuma temps un ietekme uz tautsaimniecību būs atkarīga no vairākiem faktoriem, kurus ir iespējams ietekmēt. Pirmkārt, no vietējo energoresursu apjoma un arī resursu diversifikācijas. Otrkārt, no energoresursu piegādātāju skaita, jo konkurence var ierobežot cenu celšanos. Arī ekonomikas struktūras optimizācija un efektīvāka un taupīgāka energoresursu izmantošana var mazināt to cenu kāpumu.

Pārpublicēts no AS "Hansabanka" mājas lapas ar tās laipnu atļauju.

Resursi internetā: AS "Hansabanka" Baltijas valstu energoresursu, enerģijas ražošanas un patēriņa apskats Virums.lv elektroniskajā bibliotēkā (tikai reģistrētiem lietotājiem).

 
Vēl par šo tēmu:
Sabiedrotie
 
 

 

Ķemeru velonoma

 

Latvijas Zaļā kustība

 

Zaļā brīvība