DELFI: Iespējams, mainīsies sodi par nodarījumiem videi PDF Drukāt E-pasts
Tuesday, 09 February 2010

Par nelikumīgām darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām nākotnē varēs nonākt cietumā pat uz četriem gadiem, bet par neatļautu apdraudēto sugu dzīvnieku un augu tirdzniecību draudēs cietumsods uz laiku līdz diviem gadiem, raksta portāls "Delfi". Šādas sankcijas paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Krimināllikumā.

Likumprojekts paredz arī sakārtot pašlaik Krimināllikumā paredzēto sodu sistēmu par vides aizsardzības pārkāpumiem, lai pielāgotu Latvijas likumdošanu 2008.gada nogalē pieņemtās Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasībām, kuras mērķis ir nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni visā ES, izveidot vienlīdzīgus apstākļus uzņēmumiem, kas ievēro vides tiesību aktus, un novērst noziedzniekiem drošu zonu rašanās iespējas.

Tieslietu ministrija norāda, ka pašlaik vairumā gadījumu par nodarījumiem pret vidi kriminālatbildība noteikta, ja nodarījums izdarīts atkārtoti gada laikā, bet smagāka atbildība paredzēta, ja iestājušies kādi kvalificējoši apstākļi, piemēram, būtisks kaitējums videi, smagas sekas un tamlīdzīgi. Tomēr ES direktīva paredz, ka par noziedzīgiem atzīstami visi nodarījumi pret vidi, kas izdarīti nelikumīgi, ar nodomu vai vismaz aiz rupjas nolaidības, neatkarīgi no tā, vai noziegums izdarīts pirmoreiz vai atkārtoti. Savukārt bargāks sods saskaņā ar direktīvu ir piemērojams tad, kad ar noziegumu nodarīts būtisks kaitējums vai radītas smagas sekas.

Tāpēc no Krimināllikuma plānots izslēgt visus pantus, kas paredz kriminālatbildību par atkārtotiem, bet nebūtiskiem pārkāpumiem vides jomā, jo par to pirmreizēju izdarīšanu jau ir paredzēta administratīvā atbildība. Vienlaikus pārskatīti piemērojamie sodi, un par dažiem pārkāpumiem tie mīkstināti, bet citiem – kļuvuši bargāki.

Piemēram, par objektu ekspluatāciju bez attīrīšanas iekārtām, ja ar to radīts būtisks kaitējums, pēc likuma spēkā stāšanās varēs sodīt ar arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām (18 000 lati). Līdz šim par šādu noziegumu varēja sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām (14 400 lati).

Par radioaktīvo un ķīmisko vielu aprites drošības noteikumu pārkāpšanu organizētā grupā vai, ja tas radījis smagas sekas, turpmāk četru līdz 10 gadu ieslodzījuma vietā vainīgajam draudēs brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Savukārt par jūras piesārņošanu vainīgajam varēs piespriest četrus gadus ieslodzījumā, arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām (36 000 lati). Līdz šim par jūras piesārņošanu varēja sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz 120 minimālajām mēnešalgām (21 600 lati).

Toties par zemes, mežu un ūdeņu piesārņošanu un piegružošanu ar bīstamām un kaitīgām vielām, ja tas izraisījis smagas sekas, vainīgajam ieslodzījumā būs jāpavada tieši desmit gadi. Līdz šim par šo nodarījumu tiesa varēja piespriest piecus līdz desmit gadus ieslodzījuma, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 120 minimālajām mēnešalgām (21 600 lati).

Izmaiņas paredzētas arī citos sodos par noziegumiem pret vidi.

Ieviesti arī vairāki jauni kriminālatbildības veidi. Par nelikumīgām darbībām ar ozona slāni noārdošajām vielām varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām (36 000 lati), bet par šādu noziegumu, ja tas izraisījis smagas sekas vai ja to izdarījusi organizēta grupa - ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Savukārt par apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu vainīgajam draudēs cietumsods uz laiku līdz diviem gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām (18 000 lati).

 
Vēl par šo tēmu:
Sabiedrotie
 
 

 

Ķemeru velonoma

 

Latvijas Zaļā kustība

 

Zaļā brīvība