Poznaņas konferencei jāpaātrina sarunas par jauna pasaules klimata nolīguma noslēgšanu PDF Drukāt E-pasts
Wednesday, 03 December 2008

ANO Klimata pārmaiņu konferencē, kas norisināsies Polijas pilsētā Poznaņā no 1. līdz 12. decembrim, Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu mērķis ir paātrināt starptautiskās sarunas par jauna pasaules klimata nolīguma noslēgšanu, un tās visiem spēkiem centīsies panākt risinājumu vairākos jautājumos. Poznaņas konference ir nozīmīgs pagājušā gada decembrī Bali sākto starptautisko sarunu posms, pēc kurām 2009. gada beigās Kopenhāgenā plānots noslēgt jaunu nolīgumu. Vides komisārs Stavross Dimass piedalīsies konferences augsta līmeņa sarunu sesijā no 11. līdz 12. decembrim.

„Pasaules finanšu krīze ir īpaši skaidri parādījusi, cik neapdomīgi līdz šim ignorēti skaidri brīdinājuma signāli”, paziņoja komisārs Dimass. „Mēs nevaram atļauties atkārtot šo kļūdu ar klimata pārmaiņām, ja vēlamies novērst bīstamas un, iespējams, katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas nākamajās desmitgadēs. Pat ja vēl ir pāragri gaidīt būtiskus sasniegumus, Poznaņas konferencē no diskusijām jāpāriet uz konkrētām sarunām un skaidri jāapliecina, ka pasaule ir ceļā uz vērienīga klimata nolīguma noslēgšanu pēc gada Kopenhāgenā.”

Galvenie ES mērķi jaunajā pasaules nolīgumā

Jaunajā regulējumā, kurš attieksies uz laiku pēc 2012.gada, līdz kuram ir spēkā Kioto protokolā noteiktie emisiju mērķi, jāparedz visas pasaules valstu līdzdalība un visaptveroša un vērienīga cīņa ar klimata pārmaiņām. Tā „kopīgam redzējumam” jābūt vērstam uz to, lai attīstītās valstis līdz 2020.gadam būtiski samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē un, sniedzot tehnoloģisko un finansiālo atbalstu, palīdzētu jaunattīstības valstīm attīstīties tā, lai oglekļa emisijas būtu minimālas, un pielāgoties šobrīd jau nenovēršamai klimata pārmaiņu radītai ietekmei.

ES nelokāmi uzskata, ka zemeslodes atmosfēras vidējais temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2°C salīdzinājumā ar temperatūru laikā pirms industrializācijas laikmeta, jo pastāv pamatoti zinātniski pierādījumi, ka ievērojami palielināsies neatgriezenisku un, iespējams, katastrofālu vides pārmaiņu risks. Lai nepārsniegtu 2°C robežu, globālajām emisijām maksimums jāsasniedz līdz 2020.gadam, un tad līdz 2050. gadam tās jāsamazina vismaz uz pusi salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Lai apturētu globālo emisiju pieaugumu, attīstītajām valstīm līdz 2020.gadam būs jāsamazina kopējās emisijas līdz 30% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, bet jaunattīstības valstīm, it īpaši tām, kurās ir strauji augoša ekonomika, jāierobežo emisiju pieaugums, 2020. gadā radot par 15–30% mazāk emisiju, nekā paredzēts „līdzšinējās pieejas” scenārijā.

Poznaņas prioritātes

Poznaņas konference ir būtiska iespēja novērtēt to, kādas ir bijušas sarunas līdz šim brīdim, paātrināt to gaitu un virzīties tālāk, lai sagatavotu noturīgu pamatu pēdējam sarunu gadam.

ES centīsies panākt šādus šādus galvenos rezultātus:

* vienošanos par skaidru darba programmu sarunu virzīšanai 2009.gadā, aptuveni gada vidū ieplānojot ārkārtas ministru sanāksmi;

* sadarbības nolūkos, lai sasniegtu 2020. un 2050. gada mērķus, panākt plašas „kopīga redzējuma” pieņemšanu;

* sagatavot visaptverošu pārskatu par iespējām uzlabot un papildināt Kioto protokolu. Pastāv iespēja pieņemt un uzreiz īstenot lēmumu par protokolā paredzētā tīras attīstības mehānisma pārvaldības racionalizāciju, ņemot vērā, ka šis mehānisms ir nozīmīgs finansējuma un tehnoloģiju avots jaunattīstības valstīs, lai tās varētu attīstīties, radot vien minimālas oglekļa emisijas.

* pieņemt stingru lēmumu par to, kā iespējami drīz padarīt funkcionālu jaunattīstības valstīm paredzēto Kioto protokola Adaptācijas fondu, pārvarot sākotnējās problēmas.

Konferences augsta līmeņa sarunu sesijā uzmanība tiks pievērsta kopīga redzējuma izveidei un jaunā nolīguma finansēšanas iespējām. Pirms tās 8.–9. decembrī Varšavā norisināsies starptautiska finanšu ministru sanāksme.

Panākot vispārēju vienprātīgu nostāju par to, ka jaunajā nolīgumā jāparedz cīņa pret tropu mežu iznīcināšanu, kas rada aptuveni 20% globālo emisiju, Eiropas Komisija izvirzīs nesen sagatavotos priekšlikumus līdz 2020.gadam uz pusi samazināt tropu mežu iznīcināšanu un līdz 2030. gadam apturēt pasaules meža platību samazināšanos. Komisija, cita starpā, ierosina izveidot Pasaules meža oglekļa mehānismu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm.

ES klimata un enerģētikas pakete

ES ir rādījusi priekšzīmi, apņemoties līdz 2020. gadam samazināt emisijas vismaz par 20% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni un līdz 30%, ja citas attīstītās valstis apņemas panākt līdzīgu samazinājumu saskaņā ar jauno pasaules nolīgumu.

Komisijas 2008.gada janvārī ierosināto tiesību aktu pakete klimata un enerģētikas jomā lielā mērā palīdzēs sasniegt šos mērķus. Sarunas par šo tiesību aktu paketi tuvojas noslēgumam, un tā ir iekļauta Eiropadomes 11.–12. decembra sanāksmes dienaskārtībā, kas sakrīt ar Poznaņas konferences augsta līmeņa sarunu sesiju.

 

Konferencē piedalīsies Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 192 līgumslēdzējas puses, tostarp ASV un Kioto protokola 183 līgumslēdzējas puses. Eiropas Kopiena un visas dalībvalstis ir abu dokumentu līgumslēdzējas puses.

Augsta līmeņa sarunu daļā ES delegāciju vadīs trijotne, kuras sastāvā būs Francijas ekoloģijas ministrs Žans Luiss Borlo (Jean-Louis Borloo), Čehijas vides ministrs Martins Bursiks (Martin Bursik) un komisārs Dimass.

Konferencē piedalās arī Latvijas nevalstisko vides aizsardzības organizāciju pārstāvji.

Resursi internetā:

- Poznaņas konferences mājas lapa

 
Vēl par šo tēmu:
Sabiedrotie
 
 

 

Ķemeru velonoma

 

Latvijas Zaļā kustība

 

Zaļā brīvība