NVO kritizē jaunas AES būvniecības Lietuvā tehniski ekonomisko pamatojumu PDF Drukāt E-pasts
Wednesday, 13 December 2006

Atoma ēnaLietuvas enerģijas kompānijas “Lietuvos Energija” š.g. 25.oktobrī izplatīja informāciju presei, apgalvojot, ka jaunas atomelektrostacijas izveide Ignalinā būtu izmaksu ziņā efektīva. Tāds ir secinājums, kas izriet no pētījuma par jaunas kodolspēkstacijas celtniecību, ko izstrādāja „Lietuvos Energija” sadarbībā ar „Latvenergo” un „Eesti Energia”.

Lai gan pētījums nav publiskots, tomēr kompānijas ir publiskojušas pētījuma secinājumus “Kopsavilkums par jaunas kodolspēkstacijas celtniecību Lietuvā iespējamības izpēti” Nevalstiskās organizācijas, savukārt, ir pamanījušas virkni nepilnību un vēlas, lai tiktu publiskota pētījuma pilna versija.

Kopsavilkumā norādīts, ka kodolenerģija ir visizdevīgākā izvēle salīdzinot ar citiem alternatīviem risinājumiem. Tomēr aprēķini, kas šādus secinājumus pamatotu, nav publiskoti, radot aizdomas, ka energokompānijas izvairās no atklātas publiskas diskusijas. Uz manipulēšanu ar informāciju norāda arī kopsavilkumā iekļautais salīdzinājums par elektrības ražošanas izmaksām starp dažādām alternatīvām, taču apskatīto alternatīvu skaits ir ierobežots un tur nav iekļauti aprēķini par būtiskiem uzlabojumiem energoefektivitātē un dažādu atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Tiek apgalvots, ka kopējās izmaksas būs atkarīgas no izvēlētās tehnoloģijas un uzstādīto bloku skaita, tomēr pētījums nenorāda uz būtisku neskaidrību par reaktora faktiskajām izmaksām. Jaunākais Eiropas Investīcijas Bankas pārskatā par enerģiju norādīts, ka “pēdējos gados ir uzceltas tikai dažas kodolspēkstacijas, tādejādi pēdējā laikā uzcelto staciju izmaksas nav pietiekams pamats, lai novērtētu izmaksas. Turklāt jebkura atomenerģijas attīstība nākotnē būs balstīta uz jaunākās paaudzes reaktoriem, un par to izmaksām pašlaik nav skaidrības”.

Pašreizējā situācija Somijā labi ilustrē šo problēmu. Jaunā reaktora būvniecība Somijā jau no pirmsākumiem ir bijusi problemātiska, kuru galvenais iemesls ir nereāli zemā līgumcena (2 miljoni EUR/MW) un nepabeigtais dizains. Reaktora būvniecības projekts jau tagad par 1,5 gadiem atpaliek no laika grafika un ir nopietnas bažas par tā drošību, kad tas sāks darboties. Lai gan franču uzņēmums Areva, kas veic būvniecību, sākotnēji slēpa šīs problēmas, tomēr atklātībā nonāca fakts, ka betona pamatne, uz kuras tiks novietots reaktors, neatbilst tehniskajām prasībām. Somijas radiācijas un kodoldrošības institūcija veica izmeklēšanu un atklāja, ka reaktora būvniecība ir saistīta ar smagiem pārkāpumiem kvalitātes kontrolē.

Kā viena no kodolenerģijas priekšrocībām tiek uzsvērta piegāžu drošība. Tomēr nav sniegta analīze par alternatīviem primāro energoresursu piegādes veidiem un izmaksu salīdzinājumu starp šiem variantiem. Pieredze no Eiropā nesen īstenotajiem kodolenerģijas reaktoru projektiem parāda, ka kodolenerģijas izmantošana ir dārgāka un ekonomiski nedrošāka salīdzinājumā ar citiem variantiem.

No enerģijas drošības viedokļa visdrošākie ir tie resursi, kas pieejami vietējā tirgū, proti, atjaunojamie energoresursi un energoefektivitāte. Taču spriežot pēc pētījuma kopsavilkuma, šis aspekts nav ticis ņemts. Turklāt plānotie energotilti starp Lietuvu un Poliju, kā arī Lietuvu un Zviedriju, būtiski palielinās piegāžu drošumu.

Papildus iepriekš minētajam, NVO norāda, ka ziņojumā nav iekļauta šāda informācija:

- prognozēto procentu likmi aizdevumam, lai segtu būvniecības izmaksas;
- reaktora paredzētās darbības ilgumu;

- izmaksu sadalījumu starp sākotnējām investīcijām un uzturēšanas izmaksām;
reaktoru ikgadējās darbības ilgums;

- ikgadējās investīciju izmaksas, kas izmantotas aprēķinos salīdzinot ar citu energoresursu alternatīvām;

- aprēķinos izmantotās CO2 izmaksas;

- degvielas cenas, kas izmantotas salīdzinot dažādas alternatīvas;

- prognozes par pieprasījumu nākotnē (ziņojumā norādīts, ka pieprasījums pieaugs, taču nav skaidrs par cik un kādēļ);

- reaktora slēgšanas izmaksas pēc tā darbības laika beigām (pieredze no pašreizējo reaktoru slēgšanas liecina, ka slēgšana ir ļoti dārgs pasākums un var pārsniegt 30% no sākotnējām investīcijām).

Turklāt jānorāda, ka elektrības cena 4.4 EUR centi/kWh nav zema cena. Nordpool vidējā cena laika posmā no 2002. līdz 2006.gadam bija 3.8 EUR centi/kWh. Salīdzinājumam koģenerācijas stacijā kā kurināmo izmantojot biomasu saražotās elektrības izmaksas ir 4 EUR centi/kWh, bet siltumenerģijai – 1,2 EUR centi/kWh, pieņemot, ka procentu likme aizdevumam koģenerācijas stacijas izbūvei ir 7,5% gadā.

NVO prasības:

- Nekavējoties publiskot pētījuma pilno versiju, tai skaitā tarifu aprēķinus;

- Baltijas valstīm ir kopīgi jāveido ilgtermiņa energoapgādes stratēģija, kas ir balstīta uz būtisku energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu integrējoties Ziemeļvalstu un ES enerģijas tirgos;

- Veikt detalizētu stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu Baltijas enerģijas stratēģijām, iekļaujot analīzi par dažādu risinājumu ietekmi uz nodarbinātību un citiem sociāliem aspektiem, tai skaitā ietekmi uz vidi un CO2 emisijas.

NVO vērtējuma sagatavošanā piedalījās:

- Gunnar Boy Olesen, InforSE

- Saulius Piksrys, Atgaja Community

- Petr Hlobil, CEE Bankwatch Network

- Jan Haverkamp, consultant on nuclear energy issues in Central and
Eastern Europe

- Antony Froggatt, independent energy and environmental consultant

Materiālu tulkoja Alda Ozola-Matule, Latvijas Zaļās kustības priekšsēdētāja.