Eksperti: atomenerģija – dārga un finansiāli riskanta PDF Drukāt E-pasts
Tuesday, 13 November 2007

ImageUz atomenerģijas dārdzību un riskantumu norāda ne tikai vides aktīvisti, bet arī enerģētikas eksperti un starptautiskās redītreitingu aģentūras.

2007.gada 9.-11.novembrī Helsinkos norisinājās starptautiska konference “European Nuclear-Critical Conference”, kurā piedalījās vairāk kā 140 enerģijas, urāna ieguves un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomas pārzinoši speciālisti, pārstāvot 25 Eiropas valstis un ASV. Konferences noslēgumā dalībnieki pieņēma kopīgu deklarāciju aicinot valstu valdības atteikties no dārgās un riskantās atomenerģijas un veikt mērķtiecīgus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanai.

Atomenerģijas industrija līdz šim ir baudījusi nepamatotas priekšrocības attiecībā uz valsts atbalstu slēptu subsīdiju un garantiju veidā. Tomēr enerģētikas tirgiem liberalizējoties un saasinoties konkurencei dažādu elektroenerģijas ražotāju starpā, situācija mainās, un līdzdalība atomenerģijas ražošanas projektos aizvien biežāk tiek uzskatīta par finansiāli riskantu darījumu, ko atzīst arī tādas starptautiskas institūcijas, kas līdz šim ir bijušas izteikti konservatīvas savos vērtējumos.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s savā 2007.gada oktobra speciālajā ziņojumā  norāda uz būtiskiem kavējumiem atomstaciju ūvniecības termiņos, izmaksu milzīgu pieaugumu, industrijas jutīgumu uz izmaiņām kredītu procentu likmēs, kā arī uz gaidāmajām problēmām urāna sagādē un kodolatkritumu glabāšanā. Tāpat Moody’s norāda, ka enerģētikas uzņēmumiem, kas iesaistīsies jaunos atomelektrostaciju projektos, jārēķinās ar kredītreitinga pazemināšanu. Līdzīgi arī cita starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Standart & Poors" kritiski attiecas pret atomenerģijas finansiālajiem aspektiem, un pazemināja "Eesti Energia "kredītreitingu pēc tam, ka "Eesti Energia" bija paziņojusi par vēlmi iesaistīties jaunās Ignalinas AES projektā.

Izteikts piemērs tam ir Somijā pašlaik būvētais atomreaktors Olkiluoto 3 – šī reaktora būvniecības termiņi ir iekavējušies par 2-3 gadiem, bet sākotnēji plānotās izmaksas jau pārsniegtas par aptuveni 1,5 miljardiem EUR.

Ja „Latvenergo” lems iesaistīties jaunās Ignalinas AES projektā, sagaidāms, ka Ministru kabinetam būs jālemj par kredītgarantiju sniegšanu, jo Latvenergo līdzdalības daļa projektā būs mērāma līdz pat 1 miljardam latu. Šāda veida garantijas, kas ļauj saņemt kredītus par zemākām procentu likmēm, ir netiešs valsts atbalsts, ko citi enerģētikas uzņēmumi nesaņem.

Tāpat atomenerģijas industrijas negodīgās priekšrocības saistītas ar izņēmumiem attiecībā uz vides aizsardzības prasībām, jo ne inženieri, ne zinātnieki vēl nav atraduši risinājumu izlietotās kodoldegvielas glabātuvju izveidei, kas tiktu uzskatītas par piemērotām augstas radioaktivitātes atkritumu galīgai noglabāšanai. Salīdzinājumam jebkurā citā ražošanas nozarē uzņēmumiem netiktu izsniegtas darbības atļaujas, ja tie nevarētu garantēt, ka ražošanas atkritumi tiks pārstrādāti vai uzglabāti videi drošā veidā.

Resursi internetā: 

- "European Nuclear-Critical Conference" mājas lapa

- Moody’s Corporate Finance

Latvijas Zaļā kustība.


Attēlā - statuja kādā Helsinku parkā konferences dienās.

 
Vēl par šo tēmu:
Sabiedrotie
 
 

 

Ķemeru velonoma

 

Latvijas Zaļā kustība

 

Zaļā brīvība