Slēpjoties aiz vides aizsardzības saukļiem, bruģē lielceļu ogļu elektrostacijai PDF Drukāt E-pasts
Tuesday, 18 September 2007

Image 18.septembrī, Vides ministrijas Komunikāciju nodaļa izplatīja informāciju par Ministru Kabineta sēdē akceptēto Vides ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā“.

Šis ikumprojekts paredz aplikt ar nodokļa papildlikmi (no 0,2 līdz 2,00 LVL par kilogramu atkarībā no plastmasas plēves biezuma) plasmasas maisiņus, kas pēc Vides ministrijas teiktā "veicinātu plastmasas maisiņu pārdomātu un ekonomiski pamatotu izmantošanu un to patēriņa samazināšanu".

Tajā pat laikā likumprojekts nosaka, ka realizējot akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) personai, kurai ir licence elektroenerģijas ražošanai vai licence siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, nodokļa maksātājs piemēro 0 procentu nodokļa likmi.

Savukārt Latvijas vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas uzskata, ka ar šo likumprojektu tiek atbalstīta fosilā cietā kurināmā izmantošanu un tādējādi Vides ministrija vēršas pret pašas izstrādāto un Ministru kabineta septembra sākumā apstiprināto Informatīvo ziņojumu “Par pasākumiem Valsts kopējo emisiju gaisā samazināšanai”, kurā starp nozīmīgākajiem emisiju samazināšanas pasākumiem ir paredzēts: “izmainīt primāro energoresursu izmantošanas struktūru (smagā šķidrā kurināmā un cietā kurināmā veidu nomaiņa uz gāzveida kurināmo un biomasu)”.

Nepārpotami, ar šo likumprojektu tiek gatavota labāka augsne ogļu elektrostacijas būvniecībai, kas tiek apspriesta jau vairākus gadus un kuras būvniecības ieceri, tā pat kā iespējamo Latvijas dalību jaunās Ignalinas atomelektrostacijas celtniecībā, kritisi vērtē Latvijas vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas norādot uz nepieciešamību tā vietā vairāk uzmanības pievērst enerģijas izmantošanas efektivitātes veicināšanā mūsu valstī.

Latvijas vides aizsardzības NVO pārstāvji uzskata, ka Dabas resursu nodokļa (DRN) likumam ir nepieciešami arī citi būtiski uzlabojumi.

Piemēram, pašreizējā redakcijā likums nosaka lielus nodokļa apjomus videi maz kaitīgās pozīcijās (piemēram, datoriem un elektriskajiem instrumentiem - 1,35 Ls/kg), bet relatīvi nelielus nodokļus videi vidēji kaitīgām precēm (Ls 0,05/kg smēreļļām, Ls 0,20/kg svina akumulatoriem) un pavisam niecīgus nodokļus gaisā emitētiem sevišķi indīgajiem smagajiem metāliem (svina, kadmija un dzīvsudraba emisijām gaisā - tikai 0,80 Ls/kg).

Arī par resursu ieguvi DRN ir niecīgs (ar kārtu- daži santīmi par tonnu): dolomītam tas sastāda Ls 0,06/m3, kaļķakmenim, ģipsim, mālam - Ls 0,10/m3, kūdrai - Ls 0,13/t, iegūtās izejvielas vai produkta cenā sastādot aptuveni vienu procentu un pat mazāk.

Tā pat DRN likmes par sadzīves atkritumu deponēšanu atkritumu poligonos Ls 0,75/t pie iedzīvotāju maksas par atkritumu apsaimniekošanu aptuveni Ls 37/t neveicina atkritumu apsaimniekotāja ekonomisko interesi atkritumu dalītajā vākšanā un pārstrādē.

Virums.lv. 

 
Vēl par šo tēmu:
Sabiedrotie
 
 

 

Ķemeru velonoma

 

Latvijas Zaļā kustība

 

Zaļā brīvība