Eirobarometrs: eiropieši vēlas labāku mobilitāti PDF Drukāt E-pasts
Tuesday, 14 August 2007

Image Lai arī personīgais automobilis joprojām ir galvenais Eiropas iedzīvotāju transporta līdzeklis, viņi labi apzinās tā ietekmi uz vidi un satiksmi. Kā liecina šodien publicētais nesenais Eirobarometra apsekojums, lielākā daļa eiropiešu atbalsta pasākumus, kas veicina sabiedriskā transporta izmantošanu un ilgtspējīgāku mobilitāti. Apsekojums atklāja arī iedzīvotāju attieksmi pret gaisa pārvadājumu drošību un gaisa transporta pasažieru tiesībām.

„Šis apsekojums skaidri liecina, ka mobilitātei ir būtiska nozīme ES iedzīvotāju dzīvē un ka viņi vēlas kvalitatīvu un uzticamu transporta sistēmu”, teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais transporta politikas jautājumos Žaks Baro. „Mūsu mērķis ir tāda transporta politika, kas nepārprotami vērsta uz mūsu iedzīvotāju vajadzībām un cerībām, kuras tika izteiktas šajā aptaujā: labāka vides aizsardzība, augstāks drošības līmenis, mazāk sastrēgumu lielajās pilsētās un stingrāk noteiktas patērētāju tiesības.”

Eirobarometra apsekojumā bija iekļautas visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, un tajā izlases veidā aptaujāja aptuveni 26 000 cilvēku par jautājumiem, kas saistīti ar ES transporta politiku, tostarp pilsētas transportu, vidi un transporta aspektiem, lidojumu drošību un pasažieru tiesībām. Apsekojumā gūtie galvenie atzinumi ir šādi.

- Eiropas Savienībā dominē privātais motorizētais transports: 81 % ES iedzīvotāju mājsaimniecībā ir vieglais automobilis. ES iedzīvotāju vairākums (51 %) min automobili kā galveno pārvietošanās līdzekli, tālāk tiek minēts sabiedriskais transports (21 %), kājāmiešana (15 %) un motocikls (2 %).

- Sabiedriskā transporta uzlabojumi, piemēram, labāks kustības grafiks (29 %) un labāki savienojumi ar parastajiem galamērķiem (28 %), varētu būt stimuls tiem iedzīvotājiem, kas līdz šim savā ikdienā izmantojuši automobili, darīt to retāk. Tomēr ievērojama daļa (22 %) automobiļu lietotāju saka, ka viņi nekādā gadījumā automobili neizmantotu mazāk.

- Pārliecinošs ES iedzīvotāju vairākums (78 %) uzskata, ka automobiļa modelim un izmantošanas veidam ir būtiska ietekme uz vidi. Respondentu vairākums (35 %) uzskata, ka labākais veids, kā mazināt autotransporta radīto oglekļa dioksīda (CO2) emisiju pieaugumu, ir atļaut pārdot tikai tādus transportlīdzekļus, kas mazāk piesārņo vidi. Vēl citi 30 % domā, ka CO2 emisijas varētu efektīvāk samazināt, ar nodokļu atvieglojumiem veicinot tādu transportlīdzekļu pirkšanu, kam ir ekonomisks degvielas patēriņš. 

- Vaicāti par to, kādu degvielas taupīšanas metodi viņi izmantojuši (ja vispār izmantojuši) pēdējā gada laikā, vairāk nekā puse respondentu, kas ir galvenie automobiļu vadītāji mājsaimniecībā, mēģinājuši to darīt, vai nu pielāgojot savu braukšanas veidu (57 %), vai arī vairāk pārvietojoties kājām, vai izmantojot velosipēdu (56 %). Mazāk respondentu (26 %) biežāk izmantoja sabiedrisko transportu vai izvēlējās citu automašīnu, kas patērē mazāk degvielas (25 %), bet 16 % neizmantoja nevienu no aptaujas lapā minētajām metodēm, un 4 % izmantoja visas minētās metodes, lai ekonomētu degvielu.

- 36 % ES iedzīvotāju uzskata, ka vislabākais veids, kā veicināt biodegvielas izmantošanu, ir nodokļu atvieglojumi un līdz ar to zemāka cena. Otrs vairāk ieteiktais pasākums (32 %) – noteikt obligāto standartu ražotājiem: ražot automobiļus, kuros izmanto biodegvielu.

- Trīs no četriem (74 %) ES iedzīvotājiem apzinās, ka vieglā automobiļa modelim un tam, kā cilvēki to izmanto, ir nozīmīga ietekme uz satiksmes norisi viņu tiešā tuvumā. Lielum lielais vairums (90 % respondentu) uzskata, ka satiksme viņu tuvumā ir jāuzlabo ar labāku sabiedriskā transporta sistēmu (49 %), transporta ierobežojumiem pilsētas centrā (17 %), ātruma ierobežojumiem (17 %) vai ceļu nodokļiem (5 %).

- Neliels ES iedzīvotāju vairākums (54 %) ir gatavs maksāt vairāk par tāda transporta izmantošanu, kas rada mazāku piesārņojumu. Tomēr eiropiešu vairākums (60 %) nepiekrīt apgalvojumam, ka visiem ceļu izmantotājiem ar ceļu lietotāju nodokli būtu jāmaksā par sastrēgumiem un kaitējumu videi, bet 35 % piekrīt šādam apgalvojumam.

- Daudzi ES iedzīvotāji (38 %) atbildēja, ka viņi gaisa transporta pakalpojumus izmanto reti, un līdz ar to nav kompetenti atbildēt uz jautājumiem par drošības kontrolēm lidostās. Vairākums respondentu, kas izmanto gaisa transporta pakalpojumus, uzskata, ka drošības kontroles lidostā ir atbilstošas (61 %), ceturtā daļa (24 %) uzskata, ka tās nav pietiekamas, un tikai 16 % domā, ka tās ir pāmērīgas. Visbeidzot, 46 % Eiropas iedzīvotāju ir informēti par pasažieru tiesībām lidostās ES teritorijā, bet 49 % tās nezina. Divas trešdaļas no pēdējiem nekad neizmanto gaisa transporta pakalpojumus, bet viena trešdaļa apgalvo, ka viņi šīs tiesības nezina, lai gan ceļo ar lidmašīnu.

Pilnīgs Eirobarometra ziņojums pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm .

 
Vēl par šo tēmu:
Sabiedrotie
 
 

 

Ķemeru velonoma

 

Latvijas Zaļā kustība

 

Zaļā brīvība