Nosaka kārtību Latvijas dalībai Kioto protokola elastīgajos mehānismos PDF Drukāt E-pasts
Wednesday, 08 August 2007

Image 7.augustā, Ministru Kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts „Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”.

Likumprojekts nosaka pamatprincipus Latvijas dalībai Kioto protokola elastīgajos mehānismos: starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, kopīgi īstenojamos projektos un tīrās attīstības mehānismā. Ar šo likumu tiek izveidots Klimata pārmaiņu finanšu instruments, kas paredz kārtību kādā tiks plānoti, izmantoti un administrēti ieņēmumi no starptautiskās emisiju tirdzniecības.

Iegūtie līdzekļi no Latvijai piederošo noteiktā daudzuma vienību pārdošanas tiks ieskaitīti valsts budžetā un izmantoti tādu projektu atbalstam, kas veicina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu. Prioritāri būs tādi pasākumi, kas paaugstina energoefektivitāti, sekmē atjaunojamo energoresursu izmantošanu un veicina zema oglekļa intensitātes ekonomisko attīstību, pielietojot inovatīvas vides tehnoloģijas zemkopības, transporta, enerģētikas, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības un citās tautsaimniecības nozarēs. Finansējumu varēs saņemt jebkura juridiska persona esošo valsts atbalsta normatīvo aktu ietvaros.

Starptautiskā emisiju tirdzniecība ir viens no trim Kioto protokola elastīgajiem mehānismiem, kas izveidoti ar mērķi samazināt izmaksas Kioto protokolā noteikto saistību izpildei. Starptautiskā emisiju tirdzniecība ir valstij piešķirto emisiju tiesību jeb noteiktā daudzuma vienību tirgus. Latvijai saskaņā ar Kioto laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam jāsamazina SEG emisijas par 8%, salīdzinot ar 1990. gadu. Patlaban Latvijas SEG emisiju apjoms ir aptuveni 41% no 1990.gada emisijām. Tiek prognozēts, ka līdz 2012. gadam Latvijas SEG emisijas būs ievērojami mazākas kā Kioto protokolā noteiktais emisiju samazinājums. Tādējādi rodas iespēja brīvās noteiktā daudzuma vienības pārdot valstīm, kurām ir grūtības ar Kioto saistību izpildi.

Paralēli kopš 2005. gada darbojas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), kur emisiju kvotas tiek piešķirtas rūpnieciskajām iekārtām energoietilpīgajās tautsaimniecības nozarēs. Tā kā emisijas kvotu piešķiršanu ETS uzņēmumiem nosaka Eiropas Komisijas izstrādātā metodika, valstij piederošās brīvās noteiktā daudzuma vienības nav iespējams piešķirt ETS uzņēmumiem emisijas kvotu veidā.

Tāpat MK sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”. Likumprojekts ir izstrādāts tāpēc, ka likumprojekta par starptautisko emisiju tirdzniecību, ko paredz Ministru kabineta 2006.gada 12.aprīlī apstiprinātā Koncepcija par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, sagatavošanas gaitā ir konstatēts, ka atsevišķas tiesību normas, kas nepieciešamas starptautiskās emisiju tirdzniecības īstenošanai, attiecas arī uz kopīgi īstenojamiem projektiem un tīras attīstības mehānismu (piemēram, darījumi ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienībām, normas, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistru, konsultatīvā padome). Tāpēc no Kioto protokola ratifikācijas likuma svītrots deleģējums attiecīgajiem MK noteikumiem un identiskā redakcijā ievietots likumprojektā „Latvijas Republikas dalības Kioto protokola elastīgajos mehānismos likums”, jo šis likums turpmāk nodrošinās visu trīs Kioto protokola elastīgo mehānismu īstenošanu.

Vides ministrija sadarbībā ar Pasaules Banku ir pabeigusi pētījumu „Klimata pārmaiņu investīciju sistēmas izveides priekšizpēte”, kura rezultātā sagatavots ziņojums par Latvijas līdzdalību Kioto protokola noteiktajā Starptautiskā emisiju tirdzniecībā (SEG).

Virums.lv. 

 
Vēl par šo tēmu:
Sabiedrotie
 
 

 

Ķemeru velonoma

 

Latvijas Zaļā kustība

 

Zaļā brīvība