ES atbalsta atjaunojamo enerģiju projektus. PDF Drukāt E-pasts
Monday, 06 August 2007

Image Vides aizsardzība var būt nav visātrākais ceļš uz bagātību, bet daži investori cer, ka atjaunojama enerģijas izmantošana var dot viņiem lielu peļņu. Jau tagad vides aizsardzības sektors kļūt par daudz miljardu industriju. Tas dod kompānijām iespēju palielināt peļņu un tajā pašā laikā palīdzēt cīnīties ar klimata izmaiņām. Izmantojot šo investīcijas revolūciju, dažas Eiropas firmas ievieš savos uzņēmumos alternatīvas enerģijas tehnoloģijas, lai padarītu Eiropu par līderi CO2 emisiju samazināšanā.

Cīņa pret klimata izmaiņām tiešām ir kļuvusi par lielu biznesu. Saskaņā ar Londonas firmas "New Carbon Finance", sabiedriskā un privātā sektora investīcijas Globālā atjaunojama enerģijas sektorā pārsniedz 90 $ miljardu 2007. gada, tas ir par 27% vairāk nekā 2006. gadā.

ANO Vides aizsardzības programma (UNEP) norāda, kā Eiropa paliek par galveno investīcijas vietu. Eiropā sektora ieņēmumi 2006.gadā bija 27,1 miljardi ASV dolāru, tajā paša laikā ASV ierindojās otrajā vietā ar 22,5 miljardus lieliem ieņēmumiem. Visā pasaulē atjaunojamo enerģijas projektu finansēšanai pagājušajā gadā bija izdalīti apmēram 27,9 miljardi ASV dolāru.

Ar tādu lielu naudas plūsmu, kas apgrozās vides aizsardzības sektorā, daži Eiropas uzņēmumi bija naskāki, nekā citi, un tagad dominē vēja enerģijas un saules kolektoru nozarē. Vācijas kompānija "Q-Cells" ieguldot 737 miljonus dolāru nesen pabeidza vislielākās pasaulē saules stacijas  celšanu Spānijā. Bet Dāņu vēja turbīnas ražotājs "VESTAS" 2006.gadā guva saņēma 279  miljonu dolāru lielu peļņu. „Šī industrija aug gan ģeogrāfiski, gan tehnoloģiski," saka "Q-Cells" pārstāvis Stefans Ditrihs. „Ar katru gadu jaunu dalībnieku šajā sektorā kļūst vairāk un vairāk ”.

ES politika atbalsta atjaunojamo enerģiju projektus.

Pagaidām vēja un saules enerģijas tehnoloģijas paliek visizdevīgākās no ekonomiskā viedokļa, bet tomēr citi uzņēmumi arī cer nopelnīt naudu šajā sektora un izdomā jaunas veidus kā iegūt enerģiju no atjaunojamiem avotiem.

Viens no tādiem uzņēmumiem ir "Marine Current Turbines", kas atrodas Lielbritānijā. Šis uzņēmums enerģijas ieguvei grib izmantot jūras paisumus un bēgumus. Uzņēmums plāno sākt darbību 2008.gadā. Kā apgalvo "Marine Current Turbines" tehniskais direktors Peters Frankels, tagad ir daudzkārt vieglāk atrast finansējumu jaunām tehnoloģijām. „Kad mēs tikai sākam savu darbību, bija diezgan grūti, bet tagad valdība un investori iegulda naudu dažādos projektos,” viņš saka.

ES plāno, ka līdz 2020.gadam 20% no ES izlietotās enerģijas būs ieg'uta no atjaunojamiem resursiem. Pagaidām Eiropas teritorijā strādā vairāk nekā 25 000 vēja staciju, un ir gaidāms, ka to skaits līdz 2015.gadam palielinās divkārt. Arī saules bateriju kopējā jauda Vācijā, (vislielākā saules bateriju ražotajvalsti pasaulē, ar ikgadēju sektora ienākumiem 5 miljardu ASV dolāru apjomā) līdz 2010. gadam varētu sasniegt 4 500 MW, kas aptuveni ir līdzvērtīgs jaudai, ko ražo 6 ogļu termoelektrostacijas. Valsts subsīdijas un izdevīgie tarifi padara par izdevīgu arī enerģijas iegūšanu no jūras un biomasas.

Neviens nevar apgalvot, ka investori, iegulda naudu šajos proektos, lai sargātu vidi, bet ja dabas aizsardzība ir tikai uzņēmējdarbbas blakusprodukts, tas arī nav slikti.

Virums.lv pēc ārzemju preses materiāliem

 
Vēl par šo tēmu:
Sabiedrotie
 
 

 

Ķemeru velonoma

 

Latvijas Zaļā kustība

 

Zaļā brīvība