Ir atrasts gēns, kas atbild par kreilumu. PDF Drukāt E-pasts
Friday, 03 August 2007

Šonedēļ zinātnieki paziņojuši, kā ir atrasts gēns, kas "atbild" par to, vai cilvēks ir kreilis.

Gēnu nosauca par LRRTM1. Izrādās, kā šīs gēns "atbild" ne tikai par kreilumu, bet arī par šizofrēniju.

Klaids Franks galvenais gēna pētījumu vadītājs, apmeklējot Cilvēku ģinētikas centru (Human Genetics Centre) Oksfordās universitātē, pastāstīja: „Cilvēkiem, kuri raksta ar labo roku, labā smadzeņu puse parasti atbild par emocijām, bet kreisā puse atbild par runu un valodu". Pasaulē apmēram 10% cilvēku ir kreiļi. "Mēs domājam, kā šīs gēns ietekmē smadzeņu simetriju,” saka Franks, ”gēns LRRTM1 var būt ne galvenais, bet viens no pamatfaktoriem, kas ietekmē cilvēku spēju rakstīt ar labo vai ar kreiso roku. Smadzeņu asimetrija var būt arī šizofrēnijas faktors, tādā veidā gēns izpaužas vienā gadījumā no simta".

Zinātnieki nebija pārsteigti kad LRRTM1 arī parādīja iespēju ietekmēt uz šizofrēnijas attīstību. Bet Franku ļoti uztrauc, ka kreiļi var ļoti koncentrēt savu uzmanību uz šo īpašību, bet to nevajag darīt. ”Ir daudz faktoru, kas padara cilvēkus predisponētu uz šizofrēniju,” viņš saka, „un lielāka daļa no kreiļiem nekad nesaskarsies ar šo problēmu.”

Meklējot simetriju, Franks un viņa kolēģi atklāja gēnu LRRTM1 laikā kad viņi pētīja simts ģimenes ar bērniem, kuri neprot lasīt. Zinātnieki meklēja sakarību starp cilvēku neiroloģisko nespēju mācīties un vai cilvēks ir kreilis vai nē. Kad pētnieki paņēma ģenētisko materiālu paraugus no visiem eksperimenta dalībniekiem, viņi pamanīja, ka viena hromosoma rāda savstarpēju sakarību starp to, kāda roka cilvēkam ir aktīva.

"Kad mēs sākam pētīt hromosomu sīkāk, mēs atradām šo gēnu,” stāsta Franks, kura zinātniskais raksts par šo problēmu tika publicēts žurnālā "Molecular Psychiatry" 31.jūlijā.

Cilvēki manto savus gēnus no tēva. Zinātnieku komanda turpina gēnu pētījumu, lai noskaidrotu tā visas funkcijas un iespējas. „Mums jāatrod, kādu lomu tas spēlē smadzeņu attīstībā, un kādā brīdī tas kļūt aktīvs: embrionālajā attīstības stadijā vai bērnībā,” stāsta Franks.

Pols Korijs, no Psihiskās veselības centra (Lielbritānija), piekrīt, ka, ir nepieciešams vēl daudz ko izpētīt lai noskaidrotu kā šis gēns ietekmē cilvēka psihisko veselību.

"LRRTM1 var būt daļa no saiknes starp gēnu attīstības un apkartējas vides faktoriem, kas noved pie šizofrinijas,” uzskata Korijs. ŠIs gēns arī var palīdzēt pētniekiem saprast vairāk par cilvēku attīstību. Dažiem dzīvniekiem, ieskaitot mūsu tuvus radiniekus-pērtiķus, smadzenes ir daudz simetriskākas, apgalvo eksperti.

Virums.lv pēc ārzemju preses materiāliem. 

 
Vēl par šo tēmu:
Sabiedrotie
 
 

 

Ķemeru velonoma

 

Latvijas Zaļā kustība

 

Zaļā brīvība