Deklarācija par kopīgas AES būvi varētu tikt parakstīta rudenī PDF Drukāt E-pasts
Monday, 09 July 2007

ImageTriju Baltijas valstu un Polijas deklarācija par kopīgas atomelektrostacijas (AES) būvi, ko, kā bija iecerēts, neizdevās parakstīt pagājušajā piektdienā jo Polijas premjers Jaroslavs Kačiņskis iepriekšējā vakarā atcēla vizīti uz Viļņu, visticamāk, tiks parakstîta rudenī, liecina vairāku ziņu aģentūru izplatîtā informācija.

Paredzams, ka līdz tam izdosies saskaņot visu partnervalstu pozīcijas, kā arī to premjeru darba grafikus, lai tas būtu izdarāms.

Saskaņā ar Lietuvas radio ziņām, Polijas valdîbas vadītājs neieradās uz deklarācijas parakstīšanu, jo piedalījās steidzamās politiskajās konsultācijās sakarā ar ieilgušo mediķu streiku Polijā. Tomçēr Kačiņskis apliecināja atbalstu četru pušu projektam un turpmākajām partnervalstu energokompāniju sarunām.

Tikmēr Lietuvas premjerministrs Ģedimins Ķirķils, Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips piektdien Viļņā pārrunāja jautājumu par AES projektu un uzdeva savu valstu energokompānijām turpināt sarunas par tā realizācijas kompānijas izveidi.

Baltijas valstu premjerministri nolēma energokompānijām uzdot turpināt sarunas par visiem būtiskajiem kompānijas menedžmenta jautājumiem, kas nodrošinātu mazākuma akcionāru interešu aizsardzību, lēmumu pieņemšanu un ar to saistītos jautājumus.

"Mēs apspriedām dažādas jaunā AES likuma detaļas. Mūsu partneri ir informēti, šis likums viņiem nodots," preses konferencē pēc tikšanās paziņoja Ķirķils.

Pēc viņa teiktā, cerams, ka sarunās līdz ar kompānijām "Lietuvos energija", "Latvenergo" un "Eesti Energia" piedalīsies arī Polijas energokompānija "Polskie Sieci Elektroenergetyczne (PSE)", lai gan PSE valdes priekšsēdētājs Jaceks Soha ceturtdien atlaists no amata.

Polijas puse norādījusi, ka tai vajadzīgs vairāk laika, lai iepazītos ar pagājušajā nedēļā Lietuvas Seimā pieņemto likumu par jauno AES, ko paredzēts būvēt uz esošās Ignalinas AES bāzes. Šai likumā teikts, ka Lietuvai tajā piederēs ne mazāk par 34% akciju un balsstiesību, bet citām partnerēm - pārējā daļa, taču konkrētās valstu akciju daļas nav atrunātas.

Tiek uzskatīts, ka Latvija, Igaunija un Polija elektrostacijā pārvaldīs katra 22%, bet avots Lietuvas vadībā ziņu aģentūrai "Reuters" sacījis, ka pārējo partnervalstu daļas var mainīties, vienīgi Lietuvas daļa nē.

Ķirķils atzinis, ka Polija jau agrāk izvirzījusi jautājumu par Lietuvai paredzēto 34% akciju paketi, bet norādījis, ka saskaņā ar Starptautiskās atomenerģijas aģentūras prasībām, kas noteic, ka projektā jābūt līdervalstij, tā ir minimālā pakete, kas Lietuvai var piederēt.

Kā norāda ziņu aģentūra ELTA, Latvijas un Igaunijas premjeri nesaskata nopietnas problēmas attiecībā uz akciju sadalījumu un neiebilst, ka Lietuva paturētu 34% paketi. Viņuprāt, svarīgāks ir jautājums par jaunās spēkstacijas ražotās enerģijas sadalījumu tā, lai tas nodrošinātu viņu valstu pieprasījumu pēc elektroenerģijas.

Kalvītis uzsvēra, ka jāturpina iesāktais darbs un jāvirzās uz priekšu. Pēc viņa teiktā, tagad, kad Lietuva pieņēmusi AES likumu, visiem saskaņošanas darbiem būtu jānorisinās daudz ātrāk, un nekādiem šķēršļiem projekta izpildē nevajadzētu būt. Viņš uzsvēra, ka Latvija cer saņemt enerģiju "par saprātīgu cenu".

Ansips apliecināja, ka viņa valsts ir ieinteresēta jaunās AES celtniecībā, jo tas ir Igaunijas enerģētiskās drošības jautājums. "Mēs ceram no Ignalinas segt 25-34% no savām enerģētiskajām vajadzībām," viņš piebilda. Viņš izteicās, ka Igaunija dod priekšroku Eiropas, Ziemeļamerikas vai Japānas, bet ne Krievijas tipa reaktoriem, un piebildis, ka jautājums par reaktora izvēli jārisina vienprātības ceļā. Ansips arī norādījis, ka Igaunija nākotnē grib daudzveidot energoresursus, lai samazinātu nepieciešamību pirkt oglekļa dioksīda kvotas.

Savukārt Ķirķils sacījis, ka jaunā AES nodrošinās labākas elektroenerģijas cenas patērētājiem visās projekta dalībvalstīs. "Tas ir jautājums par enerģētisko neatkarību. Neviens nezina, kādas būs elektroenerģijas cenas, ja mums nāksies lietot vairāk gāzes," viņš piebildis.

Saskaņā ar Lietuvas likumu par AES celtniecību būs atbildīgs nacionālais investīciju konsorcijs, kas Lietuvā jau nodēvēts par "trīsgalvaino pūķi". Tas tiks veidots uz Lietuvas valsts pārvaldītās kompānijas "Lietuvos energija" bāzes, piesaistot valsts kompāniju "Rytu skirstomieji tinklai" un privāto elektrotīklu sabiedrību VST.

Lietuvas likumā arī teikts, ka Lietuvas valdībai jāpieder vismaz 51% no nacionālā investora akcijām.

Īpaši daudz iebildumu Lietuvā izraisījusi tieši kompānijas "Vilniaus prekyba" pārvaldītās elektrotīklu sabiedrības VST dalība projektā.

Projektā paredzēts uzcelt divus reaktorus, kuru kopējā jauda būtu 3200 megavati. Tiek lēsts, ka visa projekta vērtība varētu sasniegt 22 miljardus litu (4,5 miljardus latu). Lietuvai kā lielākās akciju paketes īpašniecei būs jānodrošina investīcijas 7,5 miljardu litu (1,53 miljardu latu) apjomā.

Jaunās spēkstacijas pirmā reaktora projektēšanu iecerēts sākt 2009.gadā un celtniecību pabeigt ap 2015.gadu, bet otrais reaktors tiktu projektēts un būvēts no 2012. līdz 2018.gadam.

Kalvīša padomnieks Arno Pjatkins informēja, ka tikšanās ir uzskatāma par kārtējo posmu AES projekta virzībā, jo energokompānijām esot doti skaidri uzdevumi tālākai rīcībai.

Latvijas puse joprojām uzsver, ka rūpīgi jāatrunā tie principi, kā pēc AES izveidošanas tiks aizsargātas mazākuma akcionāru tiesības un tiks nodrošināta pieeja elektroenerģijai atbilstoši veiktajām investīcijām.

Interesi par iesaistīšanos jaunās AES būvniecîbâ Lietuvā izrādījusi gan Francijas kompānija "Areva group", gan ASV korporācija "General Electric".

Atgādināsim, ka tajā pat laikā virkne Baltijas valstu un starptautisko vides aizsardzības organizāciju asi iebilst pret šī projekta realizāciju pamatojot savu viedokli ar drošības un iespējamo ar izlietotās kodoldegvielas glabāšanu saistīto slēpto izmaksu aspektiem, kā arī to, ka reģionā un jo sevišķi Latvijā pārāk maza uzmanîba tiek pievērsta atjaunojamo energoresursu un enerģijas izmantošanas efektivitātes jautājumiem.

Virums.lv.