Zaļie: jaunas AES izveide Baltijā nav pamatota ne ekonomiski, ne ekoloģiski PDF Drukāt E-pasts
Saturday, 07 July 2007

ImageGrupa vides NVO - Latvijas Zaļā kustība, "Zaļa brīvība" (Latvija), biedrība „Atgaja” (Lietuva), Igaunijas Zemes draugi, Polijas "Greenpeace" un CEE Bankwatch Network piektdien, 5.jūlijā izplatīja paziņojumu, kurā Baltijas valstis un Polija tiek aicinātas beigt koncentrēties uz atomenerģiju un pievērsties reāliem enerģētikas politikas jautājumiem.

Vides NVO ir iepriecinātas par to, ka sadarbības memorands starp Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas premjeriem par jaunas 7 miljardus EUR vērtas Baltijas AES izveidi Ignalinā, kura parakstīšana bija paredzēta Viļņā, parakstīts netika.

Savā paziņojumā vides NVO uzsver, ka "NVO jau vairākkārtīgi ir norādījušas uz nepieciešamību pēc plašākas diskusijas sabiedrībā un veikto pētījumu publiskošanas par AES projekta ekonomiskajiem, finansiālajiem un vides apsvērumiem un tagad ir iespēja šādu diskusiju veidot. Līdz šim tā vietā lai izvērtētu dažādus elektroenerģijas apgādes risinājumus, tai skaitā tos, kuri ir nepieciešami klimata pārmaiņu novēršanai un vienlaikus šajā reģionā ļaujot nodrošināt pieprasījuma pēc energoresursiem segšanu balstoties uz decentralizētu energoapgādi, energoefektivitāti un atjaunojamiem energoresursiem, mūsu valdības uzmanību koncentrē tikai uz atomenerģiju."

"Neskatoties uz to, ka NVO vairakkārt ir aicinājušas palielināt atklātību diskusijā par jaunas Ignalinas AES izveides nepieciešamību, nav novērojami nekādi uzlabojumi. Kopš 2006. gada sākuma, kad pirmo reizi oficiāli izskanēja priekšlikums par jaunas AES izveidi Ignalinā, šis jautājums nav ticis apspriests, ne Latvijas, ne Igaunijas un Polijas valdībās un parlamentos. Ņemot vērā, ka nacionālās energokompānijas ir valsts īpašumā, Latvija, Igaunija un Polija nedrīkst lemt par iesaistīšanos jaunās Ignalinas AES projektā pirms šī jautājuma apspriešanas parlamentā vai vismaz valdībā.

Pētījums par jaunās Ignalinas AES tehniski ekonomisko pamatojumu joprojām nav ticis publiskots un sabiedrībai nav pieejama informācija par ieguvumu un izmaksu analīzi. Jānorāda, ka Eiropā nesen īstenotie un pašlaik īstenošanā esošie AES projekti liecina, ka AES izveide ir daudz dārgāka salīdzinājumā ar citām elektroenerģijas ražošanas alternatīvām, un arī AES ekonomiskā pamatotība ir apšaubāma. Bez tam urāna cenas pēdējos gados ir ievērojami palielinājušās. Papildus izmaksas rada AES darbības rezultātā radušos radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana, kas rada risku vairāku tūkstošu gadu garumā, turklāt zinātnieki pagaidām vēl nav atraduši drošu ilgtermiņa risinājumu šo atkritumu noglabāšanai. Vispār nav vērtēti tādi riski kā teroristu uzbrukums vai Ignalinas AES darbinieku zemā uzvedības kultūra.

Ar jaunas AES izveidi saistītajā sākotnējā izmaksu novērtējumā nav ņemtas vērā pieejamās alternatīvas, kas ir ekonomiski pamatotas un veicinātu Baltijas reģiona enerģētiskās neatkarības palielināšanos.

Decentralizējot energoapgādes struktūras un palielinot energoefektivitāti gan rūpnieciskajā, gan mājsaimniecību sektorā, ir iespējams konkurētspējīgā veidā nosegt lielu daļu no nepieciešamajiem energoresursiem. Pieejamo atjaunojamo energoresursu detalizēts novērtējums Lietuvā, Latvijā un Igaunijā ir parādījusi, ka no vides, finansiālā un ekonomiskā viedokļa pamatota izvēle ir biomasas efektīvas izmantošanas palielināšana, kā arī būtiski palielinot vēja enerģijas izmantošanu. Šie risinājumi turklāt veicina vietējo nodarbinātību un sniedz pozitīvu ieguldījumu ekonomikas attīstībā," teikts izplatītajā paziņojumā.

Virums.lv.