Globālā sasilšana cilvēcei var maksāt ļoti ļoti dārgi PDF Drukāt E-pasts
Tuesday, 03 April 2007

Tuksnesis... Ja atmosfēras piesārņošana ar siltumnīcefekta gāzēm turpināsies bez ierobežojumiem, mūsu gadsimta laikā paredzamās globālā sasilšanas izmaksas finansiālā ziņā cilvēcei varētu kļūt gluži astronomiskas, teikts ANO klimata ekspertu ziņojumā, kas šonedēļ tiks apspriests Briselē.

Konkrētas izmaksas nav iespējams prognozēt, jo nezināmo lielumu ir pārāk daudz, bet ir skaidrs, ka tās būs saistītas gan ar ūdens resursu samazināšanos, gan plūdu, vētru un sausuma nodarīto kaitējumu, gan slimību izplatīšanos un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, izmirstot daudzām augu un dzīvnieku sugām.

Zinātnieki uzskata, ka gandrīz droši var apgalvot, ka globālās sasilšanas sociālās izmaksas vidēji pasaulē pieaugs par 2-4% gadā. Līdz 2080.gadam 1,1-3,2 miljardiem cilvēku draud nopietns ūdens trūkums un 200-600 miljoniem - bads.

Eksperti arī atzīst, ka klimata pārmaiņu rezultātā tālākajā notikumu attīstībā var iejaukties daudzi mazizpētīti faktori, kas šos procesus varētu vēl vairāk paātrināt.

Runājot par Eiropu, viņi prognozē, ka līdz 2070.gadam krasi palielināsies teritorijas, kurās būs jūtamas nopietnas ūdensapgādes grūtības, kas skars miljoniem cilvēku.

Paredzams, ka jau pēc 2020.gada visā Eiropā iespējami daudz biežāki un plašāki plūdi. Zemāko jūras krastu applūšana līdz 2080.gadam varētu apdraudēt par 2.5 miljoniem eiropiešu vairāk.

Liela daļa Eiropas augu sugu atkarībā no temperatūras pieauguma būs lielākā vai mazākā mērā apdraudētas vai izzudīs pavisam. Domājams, ka dienvidos mežu kļūs mazāk, bet ziemeļos - vairāk un būtiski mainīsies šo mežu sastāvs. Vienlaikus Eiropas dienvidos gandrīz notiekti pieaugs mežu un krūmāju ugunsgrēku skaits.

Alpos līdz gadsimta vidum izzudīs nelielie šļūdoņi, bet lielākie saruks par 30-70%, bet Eiropas kopējie hidroenerģētiskie resursi līdz 2070.gadam saruks vidēji par 6%. Tiesa, prognozes liecina, ka Ziemeļeiropā un Austrumeiropā tie varētu pieaugt par 15-30%, turpretim Vidusjūras baseinā - sarukt par 20-50%.

Kviešu ražas līdz 2050.gadam Eiropas ziemeļos varētu augt par 8-25%, bet dienvidos ražu izmaiņas varētu svārstīties plašās robežās - no samazināšanās par 8% līdz pieaugumam par 22%.

Vidusjūras piekrastē tūristu pieplūdums vasarā saruktu, bet pavasaros un rudeņos - pieaugtu.

Gadījumā, ja strauji apsīktu Golfa straume, kas nes gar Ziemeļeiropas krastiem siltākus Atlantijas okeāna ūdeņus no dienvidiem, sekas būtu ļoti smagas - ziemeļos kļūtu neiespējama lauksaimniecība, daudzi cilvēki nebūtu pasargāti no nosalšanas, un sāktos plaša cilvēku migrācija uz dienvidiem, bet šāda notikumu attīstība tiek uzskatīta par mazticamu.

Eksperti arī paredz, ka Āfrikā saruks ūdens resursi, pasliktināsies lauksaimniecības iespējas, samazināsies zivju resursi lielākajos ezeros un vairākas piekrastes lielpilsētas apdraudēs okeāna līmeņa celšanās.

Āzijā Himalaju ledāju kušana radīs gan plūdu draudus, gan ūdensapgādes traucējumus. Lielajām pārapdzīvotajām pilsētām upju deltās draudēs briesmas gan upju plūdu, gan jūras līmeņa celšanās dēļ.

Latīņamerikā Amazones baseina austrumdaļa var pārvērsties savannā. ASV rietumiem draud nopietnas ūdensapgādes problēmas, savukārt nopietni karstuma viļņi varētu apdraudēt daudzu cilvēku veselību lielajās pilsētās.

Polārajos apgabalos kusīs ledāji un mūžīgais sasalums, apdraudot gan šo apvidu pamatiedzīvotājus, gan ekosistēmas.

Pirmajā ANO ekspertu ziņojuma sējumā, kas tika nodots atklātībai februārī, zinātnieki brīdināja, ka līdz 2100.gadam zemes virsmas temperatūra visticamāk paaugstināsies par 1,8 līdz 4 grādiem pēc Celsija skalas, bet Pasaules okeāna līmenis celsies par 18 līdz 59 centimetriem.

Virums.lv.