Noslēgusies konference 'Jaunā Ignalina – ieguvumi un draudi' PDF Drukāt E-pasts
Saturday, 27 January 2007

Ignalinas AES Piektdien, 26. janvārī, Rīgas domes plenārsēžu zālē notikušajā konferencē „Jaunā Ignalina – ieguvumi un draudi” apspriest jaunas kodolspēkstacijas celtniecības iespēju Baltijas reģionā bija ieradies ievērojams skaits speciālistu un ieinteresēto personu.

Konferencē izvērtās plašas un reizēm emocionālas diskusijas par šī projekta nestajiem ieguvumiem, draudiem, ekonomiskajiem aspektiem, ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī iespējamajām spēkstacijas būvniecības alternatīvām starp šī projekta idejas atbalstītājiem, pretiniekiem un mēreni noskaņotajiem.

Konferencē uzstājās vides ministrs Raimonds Vējonis, Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks, Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, LR Vides pārraudzības valsts biroja direktors Jānis Avotiņš, Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Jirgens, Latvijas Universitātes profesore Ilma Čepāne, medicīnas zinātņu doktore Tija Zvagule, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, radiobiologs Arnolds Millers, žurnāliste Sandra Veinberga, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora vietnieks Nils Freivalds un "Latvenergo" valdes loceklis Aigars Meļko, kā arī vairāki ārvalstu speciālisti – Minskas ekoloģijas padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Sikalo (Baltkrievija), "Greenpeace" kodolenerģijas jautājumu konsultants Centrālās un Austrumeiropas valstīs Jans Haverkamps (Čehija), apvienības "Atgaja" vadītājs Sauļus Piksris (Lietuva) un Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektora vietnieks kodolenerģijas jautājumos Dominiks Ristori.

Konferences laikā vairākkārt tika uzsvērts, ka būtībā dienaskārtībā ir divi atsebišķi jautājumi- pirmais: atbalstīt vai noliegt cantienus uzcelt jaunu kodolelektrostaciju Ignalinā un otrais: vai Latvijai būtu jāpiedalās šajā projektā.

Kā projekta atbalstītāji, tā arī pretinieki uzsvēra nepieciešamību risināt Latvijas enerģētiskās neatkarības un energoapgādes stabilitātes jautājumu un ar šiem aspektiem saistītās problēmas, kā arī enerģijas un jo sevišķi elektroenerģijas patēriņa pieauguma prognozes bija vieni no galvenajiem argumentiem par jaunās Ignalinas AES celtniecību un Latvijas iesaistīšanos šajā projektā.

Lai ilustrētu konferencē notikušās diskusijas, sniegsim ieskatu atsevišķu runātāju teiktajā.

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora vietnieks Nils Freivalds norādīja, ka līdz šim valstī maz ir skatīts jautājums par energoefektivitāti siltumapgādē un siltumenerģijas patēriņā, taču prognozēja, ka Latvijā varētu sasliegt ne vairāk kā 10% energoefektivitāti.

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Jirgens stingri uzsvēra, ka atomenerģija ir bīstama, mērķis terorismam, netīra, dārga, neefektīva, novecojusi un izmirstoša nozare. Tā pat viņš uzdeva retorisku jautājumu, kur Latvija ņems to vienu miljardu latu, ko šobrīd paredzēts ieguldīt šajā projektā.

Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns vērsa uzmanību uz to, ka pēdējā laika enerģijas patēriņa pieaugums noticis nevis uz rūpnieciskās ražošanas vai IKP pieauguma, bet gan uz iedzīvotāja komforta līmeņa pieauguma rēķina. Viņš, tā pat kā vairāki citi runātāji, tgādināja par vienmēr pastāvošajiem cilvēciskā un tehniskā faktora radītajiem riskiem, kā arī aicināja neaizmirst elektroapgādes decentralizācijas iespējamos varientus. Kā instruments enerģijas nelietderīgas izmantošanas ierobežošanai tikai minēts ekskluzivitātes nodoklis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, analizēdams alternatīvo enerģijas avotu izmantošanas iespējas norādīja, ka vēja ģeneratoru uzstādīšana Latvijā, protams, ir iespējama, taču vēja ātrumi Latvijā nav lieli un vēja plūsmas nevienmērīgas, tādēļ uz vēja enerģijas izmantošanu arī vajadzētu skatīties uzmanīgi.

Žurnāliste Sandra Veinberga uzsvēra šī projekta informatīvās ainas nepietiekamo caurspīdīgumu, kā arī norādīja, ka mūsu sabiedrībā vēl nav pilnībā izskausti padomju informācijas noklusēšanas ieradumi un ka kodolindustrijā apgrozās ievērojami naudas līdzekļi, kas var ietekmēt informācijas atklātību.

Savukārt "Greenpeace" kodolenerģijas jautājumu konsultants Centrālās un Austrumeiropas valstīs Jans Haverkamps konferences dalībniekus iepazīstināja ar piemēriem, kas AES projektu pabeigšanas termiņi to celtniecības laikā pieauguši no pusotram līdz pat astoņiem gadiem un izmaksas palielinājušās no pusotras līdz trim reizēm.

Virums.lv.