Iespējams, jau drīz mājas būvēs roboti PDF Drukāt E-pasts
Thursday, 18 January 2007

Robots mūrnieks Inženieri pasaulē sacenšas par to, kam pirmajam izdosies uzkonstruēt robotu, kas ir spējīgs uzcelt ēku.

Pirmo prototipu- ūdensnecaurlaidīgu divstāvu mājas karkasu, ko paredzēts uzbūvēr 24 stundu laikā bez neviena strādnieka, paredzēts uzcelt Kalifornijā jau šī gada aprīlī.

Tajā par laikā Lielbritānijā, Anglijas Austrumvidzemes (East Midlands) reģionā ar 1,2 miljonu mārciņu valdības līdzfinansējumu tiek veidots cits konkurējošs projekts, kas iekļaus arī iebūvētas vannas, kamīnus un dzegas.

Uzbūvējot ēku tikai no diviem materiāliem- ģipša un betona, robots likvidēs nepieciešamību pēc dučiem citu komponentu- grīdas pārsegumiem, logu rāmjiem un, iespējams, pat tapetēm. Teorētiski ir pat iespējams izmantot īpaši apstrādātu ģipsi logu stiklu vietā.

Abu projektu inženieri apgalvo, ka ēku celtniecības roboti ne tikai samazinās izmaksas un noversīs cilvekiem raksturīgās kavēšanās būvprojektos, bet arī dos ģimenēm brīvību attālināties no ierastā dizaina-  darvotajiem jumtiem, četrstūrainajām istabām un taisnstūrainajiem logiem.

"Arhitektu iespējas eksplodēs," paredz Dr. Behroks Košnevī no Losandželosas Dienvidkalifornijas universitātes, kas plāno drīzumā palaist apritē savu pusotru miljonu dolāru verto robotu. "Mums būs iespējams būvēt liektas sienas tik pat viegli kā taisnas."

"Jūsu apavi un apģērbs tiek ražoti automatizētos procesos, bet jūsu māja tiek būvēta ar rokām. Tas taču ir muļķīgi", viņs pajoko.

Savukārt Lielbritānijā, Lofborovas universitātes Mehāniskās un ražošanas inženierzinātņu skolā top tehnoloģija, kuras izstrādi ar 1,2 miljonu mārciņu grantu atbalsta  valdība. Tā ietver ar datoru vadāmas sprauslas, kas izsmidzina ātri cietējošu šķidru ģipsi un betonu, kas tad arī veido sienas, grīdas un jumtus.

Londonas "Pipargurķītis" Ņemot piemēru no tintes strūklas printera, šī tehnoloģija iet daudz tālāk par paņēmieniem, kas šobrīd tiek izmantoti ātri saliekamo māju būvēšanā. “Tas likvidēs visus tradicionālās būvniecības ierobežojumus,” saka Hafs Vaitheds, arhitektūras firmas "Foster & Partners", kas uzprojektēja slaveno Londonas “Pipargurķīti” un projektē Loufborovas komandai. “Jūs varat uzbūvēt visu, par ko sapņojat.”

Roboti ir ievietoti metāla rāmī, kas ļauj tiem kustēties trijās dimensijās un veidot ēkas struktūru slāni pa slānim. Vienīgais strādnieks visā būvlaukumā uzrauga datora, kas ir ieprogrammēts sekot arhitekta izstrādātajiem plāniem, darbību.

Pētnieki, kas strādā Losandželosā, apgalvo, ka viņu robots spēs uzbūvēt ēkas karkasu 24 stundu laikā. "Salīdzinājuma ar parastu māju, būvēšanas ātrums ir 200 reizes lielāks, bet izmaksas tiks samazinatas apmeram piecreiz," saka Košnevī.

Konkurējošajai britu sistēmai mājas būvei būs nepieciešama vismaz nedēļa, taču tā ietver sarežģītākas formas- robots var uzreiz izveidot kanālus ūdens un apkures caurulēm, elektrības vadiem un ventilācijai.

Džala El-Ali, "Buro Happold" - firmas, kas piedalījās "Arsenal" komandas jaunā futbola stadiona projektēšanās, kas ir izveidots lidojošā šķīvīša formā, arhitekts uzskata, ka  nākotnē ēkas varētu pārņemt dabā sastopamo arhitektūras brīnumu- skudru pūžņu, bišu medus šūnu vai gliemežvāku īpašības.
Dr. Ruperts Soars,  Rupert Soar, Lofborovas projekta vadītājs ir seļojis uz Namībiju, lai rastu iedvesmu no termītiem, kas būvē gigantiskas celtnes vienkārši no atvemtas zemes, no kā tie izveido sarežģitas konstrukcijas.

"Kad jūs lūdzat mūrniekam mūrēt ķieģeļus kaut kā citādi, nekā taisnā līnijā, jūs drīz vien saskarsieties ar problēmām," saka Soars. "Bet, ja jūs liekat uzmūrēt viļņotu sienu robotam - tam ir vienalga."

Iespējams, ka roboti radīs arī mazāk CO2 izmešu, nekā tradicionālās būvniecības metodes un teorētiski, ģimene, kad bērni pamet māju, varētu liekās istabas nojaukt burtiski sasmalcinot.

Tomēr, kā visu, arī šo projektu ietekmē cilvēciski faktori. Tajā laikā, kad amerikāņiem pirmā ar robota palīdzību būvētā ēka varētu būt gatava jau aprīlī, līdz Lofborovas robota prototipa pabeigšanai paies, iespējams, vēl kādi pieci gadi.

Virums.lv pēc "The Sunday Times" materiāliem.

 
Vēl par šo tēmu:
Sabiedrotie
 
 

 

Ķemeru velonoma

 

Latvijas Zaļā kustība

 

Zaļā brīvība