Valsts vides dienests prezentēs jauno kuģi
Tuesday, 21 April 2015
Trešdien, 22. aprīlī plkst. 14.00 Rīgā, 11.novembra krastmalas piestātnē pie Rīgas Tehniskās universitātes, notiks Valsts vides dienesta jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa pirmās darbības sezonas atklāšanas pasākumu.
Pasākuma ietvaros tiks sniegta informācija par jaunā kuģa būtisko pienesumu dienesta darbā, kuģa tehniskajām iespējām un turpmāko pielietojumu zvejas kontroles un vides monitoringa funkciju nodrošināšanai Latvijas Republikas un starptautiskajos Baltijas jūras ūdeņos. Tiks organizēta arī kuģa klāja apskate un īss izbrauciens pa Daugavas upi. Valsts vides dienests aicina uz pasākumu arī mediju pārstāvjus,
 
Kūdras eksperti tiekas seminārā par tās izmantošanu siltumražošanā
Tuesday, 24 February 2015

Tehniski un tehnoloģiski lielā daļā Latvijas siltumražošanas uzņēmumu kūdru kā kurināmo var izmantot jau šodien - tā secināja AS „Komforts” valdes loceklis Ivars Liepiņš seminārā “Kūdras izmantošanas siltumražošanā tehniskie un finansiālie apsvērumi”, kas notika pagājušajā nedēļā, 13.februārī.

I.Liepiņš piebilst, ka Lietuvā un Igaunijā visos izsludinātajos kurtuvju iepirkumos neatkarīgi no tā, vai finansējums ir no ES struktūrfondiem vai citiem finanšu avotiem, kūdra vienmēr tiek minēta kā otrs kurināmais. Tas nozīmē, ka, uzstādot jaunas kurtuves, tās jau ir pielāgotas kurināšanai ar kūdru, uz kuru var pāriet jebkurā brīdī, neveicot papildus pielāgošanu un iztiekot bez papildus izdevumiem. I.Liepiņš saskata perspektīvu gabalkūdrai, bet ne granulām un ne briketēm.

Lasīt tālāk...
 
Parīzē notiek Vīnes konvencijas pušu konference un Monreālas protokola pušu sanāksme
Sunday, 16 November 2014

Laikā no 17. līdz 21.novembrim Francijas galvaspilsētā Parīzē norisināsies Vīnes konvencijas par ozona slāņa aizsardzību pušu 10.konference un šīs konvencijas Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām pušu 26.sanāksme.

Sagaidāms, ka intensīvākās diskusijas šī pasākuma ietvaros notiks par Daudzpusējo fondu nākamo trīs gadu periodam, kas ilgs no 2015.-17.gadam un par fluorogļūdeņražu iekļaušanu Monreālas protokola tvērumā.

Tiem, kas vēlas sekot notikumu attīstības gaitai, Virums.lv atgādina, ka visi konferences pateriāli ir pieejami UNEP Ozona sekretariāta mājaslapā šai konferencei veltīrajā sadaļā šeit .

 
Top īpašs kalkulators, kas mērīs dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru
Wednesday, 29 October 2014

Pasaules Dabas Fonds, kopā ar partneriem – Valsts izglītības satura centru, Lietuvas un Igaunijas dabas fondu, kā arī MTT – zinātnisko institūtu Somijā, uzsācis īstenot Nordplus Horizontal atbalstītu projektu, interaktīva rīka “Es varu apturēt eitrofikāciju!” izstrādi.

Pētījumi rāda, ka Baltijas jūras stāvoklis joprojām ir kritisks – 70 000 km2 jeb aptuveni sestā daļa jūras ir pakļauta eitrofikācijai. Tā ir milzīga jūras teritorija, kur skābekļa trūkuma dēļ praktiski nav iespējama dzīvība. HELCOM dati liecina, ka jūras aizaugšanu, jeb eitrofikāciju izraisa pārlieku lielais  organiskā piesārņojuma daudzums, kas ieplūst jūrā.

Lasīt tālāk...
 
Zinātnieki prognozē gaisa piesārņojošo vielu emisijas Latvijā 2030.gadam
Thursday, 23 October 2014

Eiropas Komisijas (EK) rosinātajā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu atmosfēru piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un direktīvas 2003/35/EK grozīšanu (turpmāk – Valsts kopējo emisiju samazināšanas direktīvas priekšlikums), par ko Virums.lv jau rakstīja iepriekš, ziņojuma par ES kopējo emisiju apjoma prognozēm un atsevišķo dalībvalstu emisiju prognozes, kā arī indikatīvie mērķi uz 2030.gadu balstās uz Starptautiskā sistēmu analīzes institūta (International Institute for Applied Systems Analysis, IIASA) veikto novērtējumu.

Tā kā IIASA emisiju aprēķināšanā izmantotā modeļa GAINS rezultāti, kas tieši ietekmē emisiju prognozes un dalībvalstu indikatīvos mērķus ir atkarīgi no Valsts kopējo emisiju samazināšanas direktīvas priekšlikumā noteikto mērķu aprēķināšanai izvēlētā atsauces gada emisiju līmeņa, Latvijas Vides aizsardzības fonds nolēma finansēt pētījuma projektu „Eiropas Komisijas izvirzīto mērķu par gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu uz 2030.gadu Latvijas emisiju aprēķināšanas pieņēmumu izvērtējums”. Minētā projekta ietvaros tika novērtēti EK izmantoto pieņēmumu emisiju aprēķināšanai 2005. un 2010.gadam atbilstība situācijai Latvijā.

Lasīt tālāk...
 
Eiropas vides aģentūra publicējusi ziņojumu par F-gāzēm par 2013.gadu
Tuesday, 30 September 2014

Eiropas Vides aģentūra publicējusi kārtējo ziņojumu par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm vai tā saucamajām F-gāzēm.

Ziņojums, kas satur agregētos uzņēmumu iesniegtos datus par  F-gāzu importu, ražošanu un eksportu ir pieejams Eiropas Vides aģentūras mājaslapā sadaļā "publikācijas" (Publications).

Tieša saite uz publicēto dokumentu- šeit.

 
Briselē notiek pirmā F-gāzu komitejas sanāksme
Tuesday, 30 September 2014

Šodien, 30.septembrī, Briselē Albert Borschette konferenču centrā notiek pirmā komitejas, kas izveidota pamatojoties uz regulas 517/2014 24.pantu, sanāksme.

Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar koatceļRegulu (EK) Nr. 842/2006 tika pieņemta 2014. gada 16. aprīlī un stājas spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Regulā paredzēts, ka Eiropas Komisijai jāpublicē vikne īstenošanas aktu un regulas 24.pants parredz, ka Komisijai palīdz komiteja.

Pašlaik komitejas dienaskārtībā ir vairāku Komisijas sagatavoto īstenošanas aktu apstiprināšana, kā arī vienošanās par atbildēm uz lielu skaitu jautājumu, kas iskar regulas normu interpretāciju.

VIRUMS lv laika gaitā publicēs komitejas darba rezultātus sadaļā "Ekspertu viedokļi".

 
Eiropā diskutē par mērķiem gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai uz 2030.gadu
Wednesday, 10 September 2014

ImageEiropas Savienībā norit darbs pie politikas pasākumu kopuma gaisa piesārņojuma samazināšanai laikaposmam līdz 2030.gadam.

Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu atmosfēru piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un Direktīvas 2003/35/EK grozīšanu jeb tā saucamo Valsts kopējo emisiju samazināšanas direktīvu vai, vēl īsāk- "jauno" Emisiju griestu direktīvu.Minētā direktīva izstrādāta pamatojoties uz Eiropas Komisijas Tematiskās stratēģijas par gaisa piesārņojumu, kurā ir aprakstīti Eiropas Savienībā paredzamie pasākumi gaisa piesārņojuma samazināšanai, ko plānots īstenot Eiropas Savienības līmenī.

Valsts kopējo emisiju samazināšanas direktīvas priekšlikumā valstīm tiek piedāvātas jaunas emisiju samazināšanas saistības sēra dioksīdam (SO2), slāpekļa oksīdiem (NOX), nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem (NMGOS), amonjakam (NH3), daļiņām PM2,5 un metānam (CH4) laika posmam no 2020. līdz 2030. gadam, un starpposma emisiju līmeņi 2025.gadam, kuri piemērojami tām pašām piesārņojošajām vielām. Emisiju samazināšanas saistības ir paredzēts noteikt relatīvās vienībās pret 2005.gada emisiju līmeni.

Lasīt tālāk...
 
<< Sākums < Atgriezties 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Turpināt > Beigas >>

Rezultāti 1 - 8 no 835